Viņa uzsvēra, ka ļoti trūkst kolēģu – anesteziologu. Esot tādi, kas slimnīcā strādā pusslodzi, aiziet strādāt uz privāto sektoru, jo tur vairāk maksā. Gadoties pat situācijas, kad kāda anesteziologa slimības dēļ nākas atcelt operācijas. Tāpat trūkstot arī medmāsu.
Plūme uzsvēra, ka mediķi mēdz pārstrādāties ne tikai tādēļ, ka trūkst darbinieku, bet arī tādēļ, "lai savilktu galus". Viņai nav skaidrs, kā var nebūt ieviesti normatīvi par to, cik ilgi mediķis drīkst strādāt. Šāds regulējums ir, piemēram, kravas automašīnu šoferiem.
Pēc Plūmes teiktā, medicīnā pieļautas kļūdas maksā ļoti dārgi, tāpēc nevajadzētu radīt tādus apstākļus, kad tās rodas.
Plūme pieļauj protestu turpināšanos nozarē, ja mediķi netiks uzklausīti.
KONTEKSTS:
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) nolēma brīdinājuma streiku rīkot 27. un 28. septembrī. Notika arī protests pie pie Ministru kabineta, prasot lielākas algas.
LVSADA pērn 23. augustā Veselības ministrijā (VM) iesniedza divas streika prasības, prasot palielināt darba samaksu veselības jomā strādājošajiem. Šāds solis sperts, jo arodbiedrībā uzskatīja, ka nav izdevies novērst ministrijas diskriminējošu attieksmi pret mazāk atalgotajiem veselības aprūpes nozares darbiniekiem. Tādēļ tā prasīja paaugstināt vidējo darba samaksu atbalsta personālam, kas nav ārstniecības personas, katru gadu par 5% līdz 2024. gadam.
Savukārt otra prasība bija paaugstināt vidējo darba samaksu ārstniecības personām katru gadu par 10% līdz 2024. gadam.
LVSADA norādīja, ka, lai mediķu darba samaksa augtu līdzvērtīgi darba samaksas pieaugumam valstī, vajadzīgi ne mazāk kā 75 miljoni eiro. Arodbiedrība sarunās ar VM panāca konceptuālu vienošanos, ka 2022. gadā tiek palielināta vidējā darba samaksa tarifu daļā par 10% visām ārstniecības personām. Tomēr valdība nākamā gada budžetā lēma ārstniecības personu darba samaksas pieaugumam atvēlēt 35 miljonus eiro. Tādēļ arodbiedrība pieņēma lēmumu rīkot veselības nozares brīdinājuma streiku un protesta akciju pie VM ēkas 27. jūlijā.
