Dienas notikumu apskats

RD gaidīs priekšlikumus auto novietošanas problēmu risināšanai namu iekšpagalmos

Dienas notikumu apskats

Kalnozols atsauc iesniegumu par Saeimas deputāta mandāta nolikšanu

«X stundā» armijai būs jārīkojas nekavējoties un amatpersonas nedrīkstēs to liegt

Stiprina valsts drošību «x stundā»: armijai būs jārīkojas nekavējoties un amatpersonas nedrīkstēs to liegt

Saeima ceturtdien, 25.februārī, pieņēma vairākus Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa rosinātos grozījumus, ar kuriem paredzēts pilnveidot valsts augstāko amatpersonu un institūciju rīcību valsts ārēja apdraudējuma gadījumā. Tostarp amatpersonas nedrīkstēs aizliegt armijai pretoties militāra iebrukuma laikā.

Karus vairs nepiesaka

Apstiprinātie grozījumi Nacionālās drošības likumā, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) likumā un Ministru kabineta iekārtas likumā pilnveido valsts augstāko amatpersonu un institūciju rīcību valsts apdraudējuma gadījumā.

Grozījumu rosinātājs – prezidents Vējonis – paziņojumā medijiem pauda gandarījumu par grozījumu atbalstīšanu parlamentā: “Šodien mēs nostiprinām savas pozīcijas, lai nepieļautu un novērstu jebkuru mūsu valsts neatkarības, konstitucionālās iekārtas un teritoriālās integritātes apdraudējumu.”

“Es palikšu savā vietā, jūs savējās – 1940.gada 17.jūnija vakarā teiktie vārdi nekad vairs nebūs iespējami," uzsvēra Vējonis.

Arī Saeimas Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Ainārs Latkovskis (“Vienotība) norāda – valsts nedrīkstēs aizliegt bruņoti pretoties iebrucējiem, kā tas notika brīdī, kad Latviju okupēja Padomju karaspēks: “Toreiz daudziem mūsu militārajiem virsniekiem tā bija briesmīga traģēdija, kuru redzot, ka mūsu valstī iebrauc svešzemju karaspēks un to okupē, viņi nepretojās. Tagad mēs likumā pasaka, ka tas gan ir jādara, gan neviens politiskais līderis nedrīkst aizliegt pretoties okupējošai varai.”

Latkovskis arī uzsver, ka hibrīdkaru laikmetā valstis viena otrai karus vairs nepiesaka. Tādēļ ir ļoti svarīgi ātri saprast situāciju un reaģēt uz agresiju, ko ļaus pieņemtās izmaiņas. “Ja ir pēkšņs militārs iebrukums un nav izsludināts izņēmuma stāvoklis vai kā savādāk, Nacionālie bruņotie spēki, vienību komandieri, atbilstoši operatīvajam aizsardzības plānam, sāk bruņotu pretošanos. Un NBS komandieris vada šo bruņoto pretošanos. Tas ir arī tāpēc – ja mūsu valsts vadībā nokļūtu kāds kādai citai valstij izdevīgs politiķis, vai korumpēts, kurš būtu gatavs pārdot savu valsti, neskatoties uz to, mūsu Nacionālie bruņotie spēki pretotos,” skaidroja Latkovskis.

 

Uzlabo reaģēšanu ārkārtas situācijā

Saeimā informēja, ka grozījumi paredz - ja Ministru kabinets ir aizkavēts pildīt savus pienākumus kara laikā, tad Valsts prezidenta ieceltais virspavēlnieks pārņem nepieciešamās funkcijas un vada valsts aizsardzību. Lai nodrošinātu valdības un virspavēlnieka efektīvu sadarbību kara laikā, paredzēts, ka virspavēlnieks vai viņa pilnvarota persona piedalās valdības sēdēs ar padomdevēja tiesībām.

Līdz šim saskaņā ar Satversmi un Nacionālās drošības likumu valsts apdraudējuma novēršana, tostarp kara laika situāciju pārvarēšana, bija valdības kompetencē.

Izmaiņas uzlabo reaģēšanas funkcijas valstī ārkārtējās situācijās.

Šobrīd regulējumā ietvertais virspavēlnieka institūts dublē citu valsts aizsardzības un izpildvaras institūciju pilnvaras, kā arī kara laikā varētu sarežģīt valsts aizsardzības vadīšanu.

Līdz ar grozījumiem nostiprināts aizsardzības ministra, NBS komandiera un armijas vienību pienākums nekavējoties reaģēt uz militāru agresiju.

Katras NBS spēku vienības komandieris negaidīta militārā iebrukuma gadījumā uzsāktu militārās aizsardzības pasākumus, negaidot par to atsevišķu lēmumu.

Savukārt NBS komandieris nekavējoties uzsāktu organizētas militārās aizsardzības darbības, informējot par to aizsardzības ministru. Aizsardzības ministrs saskaņā ar Valsts aizsardzības plānu nekavējoties uzsāktu valsts aizsardzības darbības, par to informējot prezidentu, Saeimas Prezidiju un premjeru.

Turklāt valsts amatpersonas nedrīkst aizliegt Nacionālās drošības likuma subjektiem izrādīt bruņotu pretestību ienaidniekiem.

Tāpat jaunajā regulējumā noteikts - kara vai izņēmuma stāvokļa laikā valdības sēde var notikt un lēmumu tajā var pieņemt, ja sēdē piedalās premjers un vismaz trīs valdības locekļi. Līdz šim bija noteikts, ka jāpiedalās vairāk nekā pusei no valdības locekļiem.

Saskaņā ar grozījumos ietverto kara laika definīciju, tas iestājas, ja ārējs ienaidnieks ir izdarījis militāru iebrukumu vai citādi vērsies pret valsts neatkarību, tās konstitucionālo iekārtu vai teritoriālo integritāti.

 

Plāno cīnīties pret hibrīdkara metodēm

Tomēr nevar teikt, ka “X stundai” juridiskā ziņā esam pilnībā gatavi. Saeimā jau vairākus mēnešus darbojas darba grupa, kura analizē Satversmē noteiktās prezidenta pilnvaras. Tajā eksperti norāda, ka Satversmes panti par prezidenta pilnvarām kara apstākļos ir novecojuši, piemēram, par kara pieteikšanu.

Darba grupas vadītājs partijas „No sirds Latvijai” deputāts Ringolds Balodis arī norāda, ka Latvijā trūkst atsevišķa karastāvokļa likuma. Pieņemtie grozījumi esot labs pirmais solis, taču darbs pie likumiem un arī Satversmes ir jāturpina. “Tie ir pirmie ad hoc risinājumi, uz sitienu, tautas valodā runājot. Un nepieciešams ir strādāt tālāk gan pie ārkārtas stāvokļa, gan pie karastāvokļa likumiem, gan pie Satversmes precizēšanas, jo būtībā tur ir daži atvērti jautājumi, kas prasa interpretāciju, teiksim „Valsts Prezidentam ir tiesības spert nepieciešamos militārās aizsardzības soļus” un tā tālāk,” norāda Balodis.

Tikmēr steidzamā kārtā ceļu uz apstiprināšanu Saeimā sāk arī jauni Satversmes aizsardzības biroja izstrādāti grozījumi krimināllikumā, kas noteiks atbildību par palīdzību citai valstij pret Latvijas drošības interesēm vērstā darbībā, kā arī ļaus asāk vērsties pret darbībām, kas apdraud valsti, bet nav vardarbīgas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt