Panorāma

Panorāma

Panorāma

Panorāma

Aizbrauc arī neiecietības dēļ

Stāsts par Treiju ģimenes pārcelšanos uz Angliju raisa viedokļus sadursmes

Ne tikai pārāk mazā darba samaksa un nesakārtota sociālā sistēma, bet arī attieksme, savstarpējās attiecības starp darba devēju un padotajiem un pat svešu cilvēku naids ir tie iemesli, kādēļ ģimenes izvēlas pamest Latviju. Tas spilgti jūtams arī pēc LTV stāsta par uzņēmīgo trīs bērnu ģimeni no Baldones, kas pārceļas uz Angliju. Stāsts burtiski uzspridzināja sociālos tīklus, raisot viedokļu sadursmes.  

Treiju ģimene nebrauc uz Angliju lasīt šampinjonus vai šķirot atkritumus. Abiem te bija darbs, labs darbs. Rūtai pat vairāki. Taču Treiji nejūtas Latvijā droši gan mainīgās nodokļu sistēmas, gan nesakārtotās sociālās un veselības aprūpes dēļ. Un tāpēc ar saviem trim bērniem pārceļas uz Angliju, kur jau dzīvo un strādā viņu tuvinieki.

Viens no iemesliem ir arī attiecības un tas, kā izturamies viens pret otru. Un tas, kas pēc šī stāsta sākās sociālajos tīklos, liecina, ka Rūtai ir taisnība. Daudzi gatavi noriet tos, kuri pasaka to, ko domā daudzi. 

Edgars Eglītis tviterī raksta: “Tādai Treiju ģimenei varu ieteikt tikai vienu – brauciet vēl tālāk uz ziemeļiem. Ragbijas Tesko centrā nemaksā tik labi, cik vaļu tauku medniekiem aiz polārā loka. Brauciet tur ar saviem radu radiem.”

Jānis Novickis piebalso: “Nu ko var īdēt! Ja neesi spējīgs nodrošināt, nav ko ražot. Izvēlēties vieglāko ceļu un ar to lielīties ir mīksto pasākums.”

Bet Aigars Prūsis saka: “Bet neesmu gatavs, ka budžeta dotācijas iestāde, kurai pienākas arī manu nodokļu daļa, informatīvā kara laikā ražo produktu, kas tīkams Kremļa propagandas mašīnai.”

“Labākais veids, kā tikt no dusmām vaļā, ir dusmoties. Ja manī ir dusmas, tad jebkurš iemesls ir labs. Ko ar saviem komentāriem izdara otram, par to jau nedomā,” secina psihoterapeite Gunta Andžāne. Viņa arī uzsver, ka aizbraucējiem - atšķirībā no viņu kritizētājiem - ar pašapziņu viss ir kārtībā.

“Kas tad bēg? Tie, kuri var paskriet. Tātad tie, kuri tic, ka citur ir labāk. Tie ir par sevi domājoši, par bērniem domājoši. Viņi ir uz rīcību tendēti. Ja cilvēks ir depresīvs, ja vilšanās bagāža ir lielāka, viņš nekustēsies,” uzskata Andžāne.

Arī Anglijā mītošā Inese Ejugbo secina, ka jārāda proporcionāli stāsti - ja aizbrauc 10 un atgriežas viens, tad stāstus vajag tieši tādā proporcijā - 10 aizbraucēju un viena atgriešanās, lai ir objektīvi, nemelotu sev un pārējiem.

Valters Mitāns sociālajos tīklos secina: “Tā ir reāla dzīve, ka cilvēki joprojām aizbrauc. Labāk pievērt acis un tēlot, ka nekas tāds nenotiek?”

Bet Kristīna Blumberga secina – “Šis ir ļoti, ļoti skumjš stāsts. Nedomāju, ka šī ģimene negrib/neprot strādāt. Domāju, šai ģimenei ir piegriezies Saeimas savtīgums, Oligarhu izmeklēšanas komisija, Ļimončiks, shēmas, meli.”

To, ka pēdējo aizbraucēju vilni vada pārsvarā ekonomiski apsvērumi, apliecina Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) un Eiropas Latviešu apvienības pārstāvji.

Eiropas Latviešu apvienības pārstāve Aira Priedīte norāda, ka pirmajā vietā ir darbs un darba samaksa.  

Daļēji arī dzīves kvalitāte, bet tas pielīdzinās.

PBLA pārstāvniecības vadītājs Latvijā Jānis Andersons saka, ka tiem, kas aizbrauc uz neatgriešanos, ir vilšanās, un to ietekmē arī savstarpējās attiecības, arī attiecības ar darba devēju, jo Eiropā tādas nav iespējamas, tur ir citāds līmenis.

Pirmdien, 23.aprīlī, uz kārtējo daba grupu pulcējas Saeimas Ārlietu komisija, kas izstrādā Diasporas likumprojektu. Tā mērķis ir radīt savā ziņā jaunu politiku – diasporas politiku, palīdzot aizbraucējiem saglabāt latvietību, bet tiem, kas atgriežas, sniegt praktisku palīdzību.

Darba grupas vadītājs Rihards Kols (Nacionālā apvienība) saka, ka “valsts nevar turēt aiz rokas, it sevišķi Eiropas Savienībā”, bet  ir svarīgi nezaudēt saikni ar cilvēkiem. Un tur ir arī praktiski apsvērumi, tautsaimniecības iesaiste.

PBLA pārstāve Vita Tērauda norāda, ka “mūsu cilvēki ir globāli, un jādomā, kādas ir globālā latvieša vajadzības”, un tas ir jautājums par identitāti, par valodu.  

Savukārt Andersons stāsta, ka no diasporas atgriežas 10% -12%, Latvija nebūs izņēmums. Bet topošais Diasporas likums veidos to saiti, tas būs atbalsts diasporai. “Ja mēs katru gadu prasījām valsts budžetu svētdienas skolām, tas būs pamatbudžetā,” norāda Andersons. 

Likums plāno arī tīri praktisku palīdzību. Piemēram, iespēju pieteikt bērnus bērnudārzā no attāluma vai deklarēt papildu dzīves vietu. Pirmajā lasījumā Saeimā to cer iesniegt maijā.   

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti