100 fotoradaru tīkla izveides termiņi apstiprināti četrās kārtās:
- 1.kārta – 16 fotoradari (realizēta 2015.gadā),
- 2.kārta – 24 fotoradari (tiek realizēta 2016.gada laikā),
- 3.kārta –20 fotoradari (2017.gadā),
- 4.kārta – 40 fotoradari (2018.gadā).
Tāpat Iekšlietu ministrija piedāvājusi izdevumus, kas saistīti ar fotoradaru ieviešanu, finansēt tikai no Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) dividendēm. Iekšlietu ministrija uzskata, ka šāds finansēšanas modelis ir valstij visizdevīgākais pašreizējā valsts budžeta situācijā.
Iepriekš bija plānots fotoradaru tīklu izveidot, no 2013.gada līdz 2017.gadam ik gadu iegādājoties un uzstādot fotoradarus. Savukārt Iekšlietu ministrijai ar valdības lēmumu ir atļauts uzņemties ilgtermiņa saistības fotoradaru darbības nodrošināšanai laikā no 2015.gada līdz 2021.gadam, Valsts policijai slēdzot valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanas līgumu ar CSDD par fotoradaru uzstādīšanu un to darbības nodrošināšanu, kā arī par no fotoradariem saņemtās informācijas apstrādi.
Termiņu izmaiņas galvenie iemesli saistīti ar iepirkuma līgumu slēgšanas aizkavēšanos sakarā ar pretendentu iesniegtajām sūdzībām Iepirkumu uzraudzības birojā.
Līgumu par kopumā 84 fotoradaru uzstādīšanu Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) jeb CSDD noslēdza šā gada jūnijā. Noslēgts arī līgums par fotoradariem nepieciešamo pamatņu ierīkošanu. CSDD valdes loceklis Jānis Golubevs kā galveno iemeslu, kādēļ stacionāro fotoradaru tīkla izveide atpaliek no sākotnējiem plāniem, min aizkavēšanos ar iepirkumu, bet norāda, ka programma “100 radari piecos gados” būs izpildīta.
Savukārt iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis aizkavēšanos ar jauno fotoradaru uzstādīšanu sauc par galveno iemeslu, kādēļ līdz šim gūtie ieņēmumi no fotoradaru izmantošanas atpaliek no plānotajiem.
Iekšlietu ministrijas un CSDD amatpersonas ir pārliecinātas, ka jau esošie fotoradari ir ļāvuši būtiski uzlabot drošību uz Latvijas ceļiem, piemēram, ir samazinājies ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaits Rīgas reģionā.
Iekšlietu ministrs ir pārliecināts, ka visi līdzekļi, ko valsts budžetā izdosies iekasēt par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, kas fiksēti ar fotoradariem, ir jānovirza drošības uzlabošanai.
Jauni stacionārie fotoradari Latvijā tiek uzstādīti kopš 2015. gada. Kopējais soda naudu apmērs par pārkāpumiem, kas fiksēti ar fotoradariem, jau pārsniedzis trīs miljonus eiro. Fotoradaru iegādes un uzstādīšanas izdevumi tiek segti no CSDD dividendēm.
Jau ziņots, ka fotoradari uz Latvijas ceļiem nonāk gausāk, nekā bija plānots. No 2015.gada februāra līdz novembrim pakāpeniski darbību uz Rīgas reģiona ceļiem sākuši 16 fotoradari. No 2016.gada augusta papildus ir uzstādīti vēl četri fotoradari. Plānots, ka līdz 2016.gada beigām darbību uz ceļiem sāks vēl 20 fotoradari.
