Fotoradari uz ceļiem atgriežas gausāk nekā cerēts

Līdz šim uzstādīto radaru panākumi avāriju apkarošanā liek cerēt, ka tas ļaus samazināt joprojām dramatisko bojāgājušo skaitu uz Latvijas ceļiem.

Un tas nesaka neko labu par braukšanas kultūru uz Latvijas ceļiem, tā otrdien, 12.aprīlī, Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē atzina Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.

„Diemžēl mūsu pētījums apliecina, ka cilvēki [vairāk] iekļūst negadījumos nevis ziemas mēnešos, kad ir slidens ceļš vai slikti laikapstākļi, bet tieši tad, kad laikapstākļi ir ideāli un ceļa segums ir labs. Cilvēki tādās situācijās kļūst pārgalvīgāki, pārdrošāki,” sacīja Krapsis.

Kaut arī sēdē tika minēti vairāki negadījumus sekmējoši faktori, piemēram, sēšanās pie stūres alkohola reibumā, kā arī autovadītāju sarunas pa mobilo telefonu, Valsts policija uzsver tieši fotoradaru gauso ieviešanas procesu. Pēc CSDD datiem, vietās, kur radari jau izvietoti, ceļu satiksmes negadījumi ar letālām sekām vairs nenotiek.

“Gan Lietuvā, gan Igaunijā šie fotoradari bija jau krietni agrāk ieviesti, darbojās visus šos gadus, mēs diemžēl ar vienu neveiksmīgu projektu esam atsākuši uz doto brīdi. Tā būtu viena lieta. Otra – Igaunijā sodi par atsevišķiem pārkāpumiem ir krietni bargāki, jāsaka tā, mums ne vienmēr izdodas pārliecināt likumdevēju, ka ir nepieciešams palielināt sodu par atsevišķiem pārkāpumiem, pēdējais piemērs, par mobilo telefonu lietošanu un distances ievērošanu, mēs atbalstu neguvām...”  pauda Krapsis.

Kopš pirms trim gadiem no ceļiem pazuda „Vitronic” fotoradari, ir pieaudzis vidējais ātrums uz ceļiem, kas ir viens no galvenajiem avāriju iemesliem. Taču jauno radaru ieviešana rit lēni – no 100 plānotajiem stacionārajiem radariem pašlaik uzstādīti 16 Rīgā un tās apkārtnē, šogad plānoti vēl 24.

Jau strādājošie 16 fotoradari reģistrējuši 56 000 pārkāpumu, par kuriem soda naudā valstij samaksāti 1,3 miljoni eiro.

Par stacionārajiem radariem atbildīgās Ceļu satiksmes drošības direkcijas priekšnieks Andris Lukstiņš atzina, ka radaru uzstādīšana ir ļoti sarežģīts process.

„Stacionāro radaru otrs smagākais [uzdevums], ja ne pat smagāks par iepirkumu, ir šī vietas sagatavošana, apgāde ar elektrotīkliem, skaņošana ar zemes īpašniekiem un viss pārējais, kas vēl jo vairāk ļoti sarežģījās līdz ar jaunā Būvniecības likuma pieņemšanu. Visas šīs procedūras ir gandrīz tikpat smagas kā uzbūvēt māju. Pašlaik darbojas 16 radari, ir pilnībā izveidota infrastruktūra vēl 24 radariem, tā kā, kolīdz būs šīs iekārtas, nebūs nekādas kavēšanās, lai šos radarus uzstādītu,”  stāstīja Lukstiņš.

Iepriekš valdība uzdeva CSDD līdz 2017.gadam ik gadu iepirkt 20 radarus, taču, kā norādīja Lukstiņš, pārsūdzības visu tā kavējušas, ka nolemts atlikušos radarus iepirkt visus uzreiz. Tāpēc varot cerēt, ka plānotajā laikā līdz 2019.gadam būs uzstādīti visi 100 radari visā Latvijā.

Likstas ar radariem vajā arī Valsts policiju – tai būs jārīko jauns iepirkums par 15 pārvietojamo radaru iegādi, jo Iepirkumu uzraudzības birojs atzinis pamatotām pretendentu sūdzības par nevienlīdzīgu attieksmi un  aizliedzis slēgt līgumu ar Valsts policijas izraudzīto pretendentu SIA „Doma”.

Valsts policija pārvietojamo fotoradaru iegādei atvēlējusi gandrīz 230 000 eiro, lai papildinātu četrus tās rīcībā esošos pārvietojamos radarus, no kuriem trīs vairs nedarbojas.  

Krapsis Latvijas Radio atzina, ka pašlaik ir grūti prognozēt, kad jaunie pārvietojamie radari varētu parādīties uz ceļiem.

"Mēs šoreiz neiesim cīnīties par savu taisnību, jo mums ir svarīgi, lai radari ātrāk parādītos uz ceļiem, bet respektēsim [IUB] lēmumu, kaut arī mums ir tiesības to pārsūdzēt,” sacīja Krapsis.

“Tagad jāizstrādā jaunais nolikums, jāizvērtē un jānovērš iepriekš norādītie iebildumi, lai nākamreiz cits pretendents nepārsūdzētu. Man grūti prognozēt, bet es domāju, ka tie ir trīs mēneši kā minimums," atzina policijas pārstāvis.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis („Vienotība”) atzina, ka radariem uz ceļa būtu jāatgriežas ātrāk.

„Statistika rāda, ka tur, kur [radari] ir, nav bojāgājušo, un Rīgas reģionā par 11,5% samazinājies negadījumu skaits. Skaidrs, ka varam secināt, ka tas ir efektīvs līdzeklis. Protams, tam procesam būtu jābūt raitākam. (..) Ļoti ceru, ka šis kopējais grafiks – 100 radari piecos gados – tiks īstenots,” sacīja ministrs.

Fotoradari nav panaceja, tomēr spēj būt ļoti efektīvi tajos punktos, kur tiek uzstādīti, norāda Valsts tiesu ekspertīžu biroja pārstāvis un satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis.

„Ja šie radari, ko pašlaik uzstāda CSDD, netiek veidoti kā kases aparāti, bet ir uzstādīti tēmētā, adekvātā, precīzā vietā… Par pašreizējiem 16 varu teikt, ka tie ir savā vietā, viņi ļoti labi strādā. (..) Jā, mums ir pērnā sāpe ar „Vitronic” radariem, ko lika tur, kur varēja vairāk nopelnīt, nevis kur tie bija drošībai nozīmīgi. Pašreiz situācija ir krasi mainījusies,” pauda Irbītis.

Lai pastiprinātu cīņu ar likumpārkāpējiem uz ceļa, Valsts policija nākamgad plāno iegādāties arī 40 netrafarētus auto, kādu pašlaik likumsargu rīcībā ir vien septiņi.