Seile: Pāreja uz jauno atalgojuma modeli nenotiks uzreiz visā sistēmā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem un 5 mēnešiem.

Pāreja uz jauno pedagogu atalgojuma modeli notiks tikai tad, ja būs budžeta pieaugums, un arī tad reforma tiks ieviesta pakāpeniski, Latvijas Televīzijas raidījumā „Sastrēgumstunda” sacīja izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile („Vienotība”).

„Pārēja uz jauno modeli, visticamāk, nenotiks uzreiz visā sistēmā. Plāns ir tāds, ka nedrīkstētu būt situācija, kad sistēmā ir skolotāji, kuru atalgojums kļūst principiāli zemāks. Es nevaru teikt, ka tiem, kas strādā ļoti daudz stundu, tuvāk divām slodzēm, situācija varētu nemainīties,” klāstīja ministre.

Ja valdība piešķirs tikai trīs miljonus eiro, pedagogiem, kas saņem zemāko atalgojumu, būs neliels algas pieaugums, bet tiem, kas saņem augstākas algas, pieauguma nebūs.

Pēc Seiles sacītā - ja nebūs budžeta pieauguma, algu reformas nebūs, jo nav pieļaujams, ka pedagogi ar zemām algām saņem vairāk, bet pedagogi, kuri līdz šim saņēma lielāku algu, pēkšņi saņem būtiski mazāk.

„Tāpēc tiek prasīta papildu nauda, lai varētu nodrošināt jauna atalgojuma modeļa pakāpenisku ieviešanu, kas nozīmētu, ka tie cilvēki, kam ir mazākas algas, saņem pienācīgāku atalgojumu par savu slodzi, un tie, kuriem ir lielākas algas, pirmajā gadā saņem [līdzšinējo] naudu,” skaidroja Seile.

Ministre gan nevarēja pateikt, kādas būs skolotāju algas, ieviešot jauno algu modeli – tas būšot atkarīgs no tā, cik naudas valdība iedos. Patlaban ministrija prasa 12 miljonus eiro, taču no valdības ir ultimāts – nebūs algu reformas, nebūs naudas. Tādēļ pedagogu atlīdzības modelis – tā dēvētā 40 stundu darba nedēļa – tiek aprobēts vairākās skolās ātrāk nekā plānots.

Savukārt Zaķumuižas pamatskolas direktors Igors Grigorjevs, kura vadītā skola aprobē jauno modeli, sacīja – lai no nākamā gada 1.septembra ieviestu jauno algu modeli bez pārejas perioda, būtu nepieciešami vairāk nekā 100 miljoni eiro, un to saprot gan ministre, gan valdības vadītāja. Tādēļ var runāt tikai par pakāpenisku pāreju.

Viņš arī atzinīgi novērtēja ministres paziņojumu, ka nav pieļaujama situācija, ka lielo algu saņēmēji reformas rezultātā piedzīvotu būtisku atalgojuma kritumu.

Diskusijas dalībnieki uzsvēra, ka pašlaik problēma ir tajā, ka skolotāji par līdzīgu darbu saņem atšķirīgu atalgojumu, turklāt atalgojuma aprēķināšana ir ļoti sarežģīta un netiek apmaksāts viss ieguldītais darbs. Reformas galvenais mērķis, pēc ministres teiktā, ir, lai pedagogi par līdzīgu darbu saņemtu līdzīgu atalgojumu un algu modelis kļūtu saprotams. 

Žurnālists Guntis Bojārs norādīja, ka reforma paredz lielu skolotāju migrāciju – lai izlīdzinātu algas, mazo skolu pedagogiem jāmigrē uz lielajām skolām.

Savukārt Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Ingrīda Mikiško pauda, ka migrācija nebūs liela. Viņasprāt, vajadzētu noteikt vienas stundas cenu, kas ir vienāda gan par kontaktstundu, gan par gatavošanos stundai un darbu labošanu. Pašlaik atalgojuma aprēķina pamatā ir kontaktstundu skaits, bet pārējais ir papildu veicamais darbs.

„Tas ir absurds, ka darbu labošana un gatavošanās stundām ir papildu darbs, ko var darīt un nedarīt un kas ir daļēji apmaksāts,” norādīja Mikiško. „Apmaksājot un nosakot, ka viena stunda maksā konkrētu summu, un mēs strādājam 40 stundas un viss darbs ir apmaksāts, sistēma ir caurspīdīga un skolotāji nav pārguruši un izdeguši.”

Grigorjevs atzina, ka reformas rezultātā viņa vadītajai skolai būtu nepieciešami papildu viens vai divi skolotāji , kas strādātu ar bērniem pagarinātās dienas grupās pēc mācību stundām. Reforma skolu varētu ietekmēt pozitīvi, jo šeit skolotāji strādā vidēji vienu slodzi un, apmaksājot 40 stundu darba nedēļu, tiktu apmaksāti tie pienākumi , kurus pašlaik finansē daļēji.

Algas jāpublisko bez vārdiem un uzvārdiem

Savukārt, diskutējot par pretrunīgi vērtēto ministrijas ieceri publiskot pedagogu algas, ministre uzsvēra, ka pašlaik IZM nav precīzas informācijas, cik naudas nonāk skolotāju maciņos. „Mēs zinām, cik tiek pārskaitīts uz pašvaldībām un apmēram, cik saņem skolotājs, bet nezinām, cik nokļūst skolotāja maciņā,” teica Seile.

Tam gan oponēja Mikiško, norādot, ka Valsts izglītības informācijas sistēmā (VIIS) ir skaidri redzamas gan vienas kontaktstundas izmaksas, vidējā likme un arī summa, kādu skolotājs saņem. LIZDA uzskata, ka algas nevajag publiskot ar skolotāju vārdiem un uzvārdiem, bet gan amatu kategorijās.

Arī Bojārs neiebilda pret publiskajā sektorā strādājošo algu publiskošanu, taču šoreiz nesaredz loģiku IZM pamatojumā. Tāpat Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte uzsvēra, ka pašvaldības zina, cik viņu skolotāji un skolu direktori saņem.

Savukārt Zaķumuižas pamatskolas direktors Grigorjevs uzskata, ka algu atklātība ir nepieciešama, lai sabiedrībai būtu pēc iespējas plašāka informācija, kāda ir pedagogu alga dažādās Latvijas vietās, skolās un pašvaldībās.

„Nav jāpublicē vārdi vai uzvārdi, jo tas neuzlabo informācijas kvalitāti. Bet algu atklātība ir nepieciešama [..], un būtu labi, ja varētu operēt ar vienādiem un visiem saprotamiem jēdzieniem un cipariem,” viņš sacīja.

Tikmēr Rīgas Valsts 3.ģimnāzijas direktors Andris Priekulis nesaredz pievienoto vērtību, publiskojot pedagogu atalgojumu.

Pēc IZM datiem, skolotāju vidējā alga ir 745 eiro „uz papīra”, 19% pedagogu saņem vairāk par 1000 eiro, bet 15% - mazāk par 420 eiro „uz papīra” mēnesī. Viena slodze ir 21 kontaktstunda nedēļā, bet  vidējā skolotāju slodze ir vairāk - 1,4.

Visu diskusiju var noskatīties te.

Ceturtdienas rītā jau no plkst. 7.30 skatieties lsm.lv tiešraidi no Saeimas, kur skolotāji pulcēsies piketā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti