Sanāksmē uzklausīti izglītības darbinieku argumenti par jauno atalgojuma modeli pedagogiem, stāstīja Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (“Vienotība”), sakot, ka diskusijas par to ir pamatotas un nav iebildumu pret algu pieaugumu.
No otras puses, problēmas esot ar veidu, kā izglītības sistēma pašlaik ir organizēta. Latvijā finansējums izglītībai esot gandrīz 6% no iekšzemes kopprodukta, kamēr Eiropas Savienībā tie vidēji ir 5%.
“Mums drīzāk jāskatās virzienā, kā efektivzējam skolu tīklu,” sacīja Ašeradens, gan atzīstot, ka skolas Latvijā ir ļoti atšķirīgas.
Lai gan LIZDA akceptē otrdien, 13.oktobrī, valdības pieņemto lēmumu par minimālo skolēnu skaitu vidusskolas klasēs, tomēr vērsa uzmanību uz skolu pieejamību. Arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga skaidroja, ka valsts plānošanas dokumentos runāts par mazo skolu pieejamību iespējami tuvu dzīvesvietai. “Ir jābūt politiskai izšķiršanās par to – pat ja tur ir mazs izglītojamo skaits, jāpasaka skaidrā valodā, kāda ir valdības, parlamenta nostāja. Tādēļ pie šī jautājuma mēs šodien beidzām sarunu – par mazajām izglītības iestādēm,” sacīja Vanaga.
Tikmēr Finanšu ministrijas skatījumā vajadzīgas būtiskas izmaiņas skolu tīklā, tāpēc jāpanāk vienošanās ar arodbiedrībām, kā tas notiks. Ašeradens norādīja, ka ministrija nevēlas samazināt līdzekļus sistēmā, bet gan pārdalīt, lai efektīvi sasniegtu pedagogu, kas strādā efektīvā skolā un efektīvā klasē.
Viņš arī skaidroja, ka skolu tīkla attīstībā ir vairākas puses - valdība, izglītības ministrija, arodbiedrības un pašvaldības, un tieši pašvaldības cenšas saglabāt savu skolu tīklu iespējami nemainīgu. “Mums jāatrod labs modelis starp skolotāju algu pieprasījumu, pienākumu valdībai par to maksāt.
Vai arī, iespējams, tas ir pašvaldību līdzfinansējumu - ja tās vēlas uzturēt skolas ar mazu skolēnu un lielu pedagogu skaitu, lai viņi to dara. Bet tas nebūtu pienākums visiem nodokļu maksātājiem šādas neefektīvas skolas uzturēt,” sacīja FM parlamentārais sekretārs.
Arī Vanaga atzina, ka viens izglītojamais mazajās skolas izmaksā dārgāk nekā students sociālajās vai humanitārajās zinātnēs.
Un pašvaldības vienas pašas to nespēs nodrošināt, turklāt šis jautājums saistīts arī ar reģionālo politiku.
Vēstīts, ka LIZDA un IZM risinājumu par pedagogu algu modeli meklēs līdz novembra sākumam, kad nākamā gada valsts budžetu Saeimā skatīs otrajā lasījumā. Tādējādi vēl nav zināms, vai oktobra izskaņā notiks iepriekš pieteiktais streiks.
Jau ziņots, ka jaunais pedagogu algu modelis ir galvenais domstarpību avots. Ministrija tam nākamgad ir lūgusi deviņus miljonus eiro, taču, iestrādājot modelī arodbiedrības prasības, būtu vajadzīgs divas reizes lielāks finansējums. Taču ministrija to nevar garantēt.
22.septembrī arodbiedrība pavēstīja, ka atbalsta streika rīkošanu, jo arodbiedrības biedri, izstrādājot jauno pedagogu atalgojuma modeli, palikuši neuzklausīti. Todien arodbiedrība sāka streika procedūru.
LIZDA par nozari atbildīgajai ministrijai iesniegs septiņas prasības. Tostarp nodrošināt jaunā pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanai vajadzīgo finansējumu, izstrādāt un apstiprināt pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku, atbalstīt speciālās izglītības, sporta un pirmskolas skolotāju izdienas pensijas.
Tāpat LIZDA prasa pakāpeniski atjaunot atalgojuma izmaksu no valsts budžeta bērnudārza pedagogiem, kuriem šobrīd algas maksā pašvaldības, arī izstrādāt atbalsta programmu pedagogiem, kuri skolu tīkla optimizācijas rezultātā zaudēs darbu. Vēl LIZDA grib paaugstināt augstskolu finansējumu par 0,25% no iekšzemes kopprodukta (IKP) gadā un zinātnei - par 0,15% no IKP gadā, kā tas ir paredzēts likumos.
