Trešdien, 14.oktobrī, Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība pirmo reizi tikās ar ministriju pārstāvjiem izlīgšanas komisijas sēdē. Ja puses nevienosies par jauno pedagogu algu modeli un citām arodbiedrības prasībām, skolotāji sola streikot. Pagaidām abām pusēm ir vairākas domstarpības.
Pirmajā izlīgšanas komisijas sēdē Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) cetās vienoties par pedagogu algu modeli un citām arodbiedrības prasībām.
Pēc sēdes arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga atzina, ka nekādi lēmumi par labu arodbiedrības prasībām neesot pieņemti, un abām pusēm joprojām ir pretēji viedokļi daudzos jautājumos. “Šodien mēs paspējām izrunāt sadaļu, kas attiecās uz pedagogu noslogotību. Jaunais pedagogu atalgojuma modelis pēc arodbiedrības viedokļa paredz to, ka pedagogiem būs vairāk jāstrādā jaunā modeļa ietvaros, lai varētu šīs 36 stundas nedēļā iegūt. Ministrija ir pretējās domās, un tādēļ mēs vienojāmies, ka abas puses izanalizēs konkrētu piemēru, lai parādītu, kur mēs redzam šīs atšķirības, un lai arodbiedrība pierādītu savu prasību pamatotību,” skaidroja Vanaga.
Vēl arodbiedrība uzskata, ka ir nepieņemami lektoriem maksāt mazāk nekā pirmskolas skolotājiem, kā to pašreiz paredz modelis. Arodbiedrība ir arī aprēķinājusi, ka 72 pašvaldībās un vairāk nekā pusē skolu Latvijā jaunais pedagogu algu modelis samazinās skolotāju vidējo algu.
Savukārt Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile uzsvēra, ka pēc ministrijas datiem modelis samazinās valsts dotāciju skolotāju algām 35 pašvaldībām: “Mums ir pašvaldības, kurās skolotāji saņem tuvu 2000 eiro algu, un mums ir pašvaldības, kur skolotāji saņem 450 eiro lielu algu. Es domāju, katrs saprot un tur nav jābūt matemātiķim – lai šādu situāciju izlīdzsvarotu uzreiz vienā piegājienā, vai nu mums ir jāgarantē, ka visi Latvijas skolotāji lielās klasēs saņems 1700, vai nu mēs ejam pakāpeniski uz situācijas stabilizēšanu.”
Pagājušajā nedēļā Laimdotas Straujumas (“Vienotība”) vadītā pedagogu atalgojuma modeļa izstrādes darba grupa vienojās modelī saglabāt 10% piemaksu valsts ģimnāziju skolotājiem. Šo un citas prasības Mārīte Seile solīja iestrādāt modeļa jaunajā variantā. Tas nozīmē, ka modeļa ieviešanai nākamajam gadam visdrīzāk būs vajadzīgi vairāk nekā līdz šim minētie 10 miljoni eiro.
Ministre uzsvēra, ka daudz ko no prasītā modelī nevarēs iestrādāt: “Es esmu pavisam pārliecināta, ka visas prasības, kas ir izskanējušas arī pašvaldību grupā, visticamāk, nebūs iespējams 2016.gadā ņemt vērā.”
Šobrīd plānots, ka nākamā gada valsts budžetu Saeimā otrajā lasījumā varētu skatīt 7. novembrī. Tas nozīmē, ka līdz tam jaunais pedagogu algu modelis ir jāapstiprina Ministru kabinetā. Savukārt par nākamo izlīgšanas komisijas sēdes laiku puses vēl vienosies.
Jau ziņots, ka jaunais pedagogu algu modelis ir galvenais domstarpību avots. Ministrija tam nākamgad ir lūgusi deviņus miljonus eiro, taču, iestrādājot modelī arodbiedrības prasības, būtu vajadzīgs divas reizes lielāks finansējums. Taču ministrija to nevar garantēt.
22. septembrī arodbiedrība pavēstīja, ka atbalsta streika rīkošanu, jo arodbiedrības biedri, izstrādājot jauno pedagogu atalgojuma modeli, palikuši neuzklausīti. Todien arodbiedrība sāka streika procedūru.
LIZDA par nozari atbildīgajai ministrijai iesniegs septiņas prasības. Tostarp nodrošināt jaunā pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanai vajadzīgo finansējumu, izstrādāt un apstiprināt pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku, atbalstīt speciālās izglītības, sporta un pirmskolas skolotāju izdienas pensijas.
Tāpat LIZDA prasa pakāpeniski atjaunot atalgojuma izmaksu no valsts budžeta bērnudārza pedagogiem, kuriem šobrīd algas maksā pašvaldības, arī izstrādāt atbalsta programmu pedagogiem, kuri skolu tīkla optimizācijas rezultātā zaudēs darbu. Vēl LIZDA grib paaugstināt augstskolu finansējumu par 0,25% no iekšzemes kopprodukta (IKP) gadā un zinātnei - par 0,15% no IKP gadā, kā tas ir paredzēts likumos.
