Uz jautājumu par to, vai izglītības ministrei Anitai Muižniecei ("Konservatīvie") streika sarunās ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA) bijis mandāts piekāpties kādās skolotāju prasībās, Ašeradens sacīja: "Neskaitāmas reizes Satversmes tiesa ir pateikusi, ka aizejošai Saeimai nav tiesību lemt par nākamā gada budžetu. Katra Saeima autonomi lemj par šo jautājumu. (..) Diskusija par nākamā perioda politiskajām prioritātēm nenotiek šobrīd."
Vienlaikus viņš zināja stāstīt, ka valdība apņēmusies otrdien sēdē uzklausīt izglītības ministri un lemt par tālāko rīcību.
"Jautājums par procedūru: vai šī valdība var pieņemt lēmumu? Nē, šī valdība nevar pieņemt lēmumu. Vai ir leģitīmas skolotāju prasības. Jā, tās ir leģitīmas," komentēja Ašeradens, mudinot LIZDA par prasībām runāt ar nākamo valdību un ar atsevišķiem politiskajiem spēkiem vēl pirms 14. Saeimas vēlēšanām.
Savukārt Saeimas deputāte, bijusī izglītības ministre Ilga Šuplinska kritizēja šādu nostāju. "Mani ļoti mulsina šī frāze, ka pirms vēlēšanām kaut ko tādu nevar darīt. Es atgādināšu: 2021. gada martā, maijā bija gatavi scenāriji, kādā veidā mēs nenonāktu līdz streikam. Mainīti tika ministri, tika norakts šis plāns, lai iegūtu vēl divus gadus."
Ašeradens gan atbildēja, ka līdz šī mācību gada beigām valsts budžeta piešķīrums ir rezervēts. "Skaidrs, ka jaunajai valdībai ir jāsēžas pie galda un jārunā par šo situāciju," piebilda politiķis.
KONTEKSTS:
Draudot ar skolotāju beztermiņa streiku no 19. septembra, LIZDA uztur divas galvenās prasības – par iepriekš definētu pedagogu atalgojuma principu ievērošanu un par darba slodzes sabalansēšanu ātrāk nekā sešu gadu periodā.
Par šīm prasībām notika trīs izlīgšanas sarunas sēdes ar IZM, kompromiss netika rasts.
