Komisijas vadītāja Inguna Sudraba (“No sirds Latvijai”), kurai atkārtoti izdevās saglabāt šo amatu, sāka klāstīt pusgadu ilgā darba secinājumus. Daļu runas viņa gan veltīja arī savai aizstāvībai.
Sudraba uzsvēra - tas, ka viņa ir pieminēta žurnāla „Ir” publicētajās „Rīdzenes sarunās” kā Maskavā izraudzīta premjere Latvijai, neko nepierāda: “Starp citu, to sauc par nomelnošanu un neslavas celšanu, ko es varētu inkriminēt katram zākātājam, ja vien ar to būtu iespējams katram konkrētajam sistēmas instrumentam pamodināt viņa sirdsapziņu. Bet es neturu ļaunu un aizvainojumu. Es saprotu, ka daļa šo cilvēku neizprot, ko un kāpēc viņi dara, jo viņi ir tikai sistēmas instrumenti."
Viņa gan atkārtoti norādīja uz problēmām tiesībsargājošo iestāžu darbā: "Mūsu gaidas ir veltīgas par to, ka mūsu pretkorupcijas iestādes zobratiņš viens pats ņems un to visu atklās, sodīs un šo sistēmu izjauks. Taču, lai kā tas censtos, tomēr šis zobratiņš pat nav paredzēts visas šīs sistēmas apkarošanai."
Pēc Sudrabas par ziņojumu izteicās citi komisijas deputāti. Deputāti debatēs veltīja daudz kritikas komisijas veikumam.
"Kā izskatās gala ziņojums? Kā slimnīcas izraksts. (..) Slēdziena nav, ārstēšanas metodes nav – nekā nav, bet vienīgi ir diagnozes. Ziniet, kas ir diagnoze, ko viņi atrada – ka tur ir vēzis.
Latvijā oligarhu ietekme ir slimība, tāpat kā vēzis – liels veidojums ar trim galvām, kuru nepieciešams kādreiz izoperēt.
Bet neviens negrib to izoperēt," sprieda Saeimas deputāts Hosams Abu Meri ("Vienotība").
"Lielāku vērtību mēs varētu iegūt tad, ja šis sarunas tiktu publicētas pilnā apjomā. Tas ir vienīgais sausais atlikums, ka sabiedrība spētu redzētu savus varoņus," uzskata pie frakcijām nepiederošais Saeimas deputāts Edvards Smiltēns.
Ziņojumu kritizēja arī Nacionālās apvienības pārstāvis komisijā Ritvars Jansons un deputāts Andrejs Judins no "Vienotības" frakcijas. Viņi abi ziņojumam pievienojuši savus viedokļus, jo uzskata komisijas darba rezultātu par bezzobainu.
Gala ziņojumā secināts, ka "Rīdzenes" sarunās varot manīt valsts sagrābšanas pazīmes, taču vārdā nosaukts neviens nav.
Oligarhu krimināllieta esot beigusies pierādījumu trūkuma dēļ, taču pietrūcis arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja sadarbības ar citām iestādēm, savukārt politiska spiediena, lai lietu izbeigtu, neesot bijis. Tikmēr mediju ietekmēšanu komisija nav konstatējusi.
Saeima izmeklēšanas komisiju izveidoja pēc žurnāla "Ir" publiskotajām “Rīdzenes sarunām”, kurās tā saucamie oligarhi – Aivars Lembergs, bijušie politiķi Andris Šķēle un Ainārs Šlesers – un pazīstami uzņēmēji esot pārrunājuši ietekmes sfēras dažādos uzņēmumos ar valsts kapitālu, augstu amatpersonu gāšanu un to, kā pārņemt varu medijos. KNAB pērn 22. februārī paziņoja, ka ir izbeidzis "oligarhu lietu", nekonstatējot noziedzīga nodarījuma sastāvu. Žurnāls "Ir", kas publicēja daļu "Rīdzenes sarunu" atšifrējumu, rakstīja, ka "oligarhu lietā" noklausītās politbiznesmeņa Šlesera sarunas liek apšaubīt likumsargu darba kvalitāti un lēmumu šo lietu izbeigt.
Par izmeklēšanas komisijas vadītāju tika apstiprināta deputāte Inguna Sudraba, taču šis lēmums uzreiz arī izpelnījās kritiku. Nacionālā apvienība (NA) solīja rosināja atcelt Sudrabu no "oligarhu lietas" komisijas vadītājas amata, jo Sudraba žurnālā "Ir" publicētajās "oligarhu sarunās" minēta kā potenciāla Ministru prezidente, par kuru nolemts Maskavā.
Arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis aicināja Saeimu izvērtēt, vai Sudrabas vadībā komisija spēs izpildīt Saeimas dotos uzdevumus, stiprinās sabiedrības uzticēšanos valsts varai un tiesiskumam.
