"Par" neuzticības izteikšanu ministrei balsoja 20 deputāti, bet "pret" bija 52 parlamentārieši.
Lēmumprojektu par neuzticības izteikšanu Golubevai parakstīja 13 Saeimas deputāti: Karīna Sprūde, Ļubova Švecova, kuras pašlaik ir Gobzema partijā "Likums un kārtība", Jūlija Stepaņenko (pievienojusies partijai "Latvija pirmajā vietā"), Ieva Krapāne, Māris Možvillo un Ralfs Nemiro no partijas "Par cilvēcīgu Latviju", kā arī pats Gobzems un vairāki "Saskaņas" deputāti – Jānis Urbanovičs, Jānis Krišāns un Regīna Ločmele.
Deputāti iesniegumā atsaucās uz Satversmes 29. pantā minēto, ka Saeimas locekli nevar apcietināt, izdarīt pie viņa kratīšanas, ne citādi aprobežot viņa personas brīvību, ja tam nepiekrīt Saeima. Reizē šajā pantā noteikts, ka Saeimas locekli var apcietināt, ja to notver pie paša nozieguma pastrādāšanas.
Politiķi norādījuši, ka Iekšlietu ministrijas padotībā ir Valsts policija, kas veica Gobzema aizturēšanas.
Deputāta imunitāte, tiesiskums un demokrātiskas valsts vērtības
Parlamentā lielāka diskusija izvērtās nevis par iekšlietu ministres darbu kopumā, bet gan par Gobzema nesankcionētajām sapulcēm un deputāta pienākumiem.
Atklājot Saeimas debates, Gobzems atstāstīja notikušo, kad pagājušajā nedēļā apbraukāja vairākas Latvijas pilsētas, lai publiskās vietās tiktos ar saviem atbalstītājiem. Viņš vairākkārt uzsvēra, ka likumsargi viņu izsekojuši, raustījuši aiz drēbēm un lauzuši viņam rokas. Visi policistu pārkāpumi esot fiksēti vairākos videomateriālos, piebilda deputāts.
"Mana aizturēšana pagājušajā nedēļā bija acīmredzams, pārkāpts, vardarbīgs varas izmantošanas akts. (..) Noklausoties savu oponentu debates, man ir sajūta, ka atrodos Baltkrievijā vai Krievijā," atzīmēja Gobzems.
Viņaprāt, iekšlietu ministrei būtu jāprasa Valsts policijas priekšnieka Armanda Ruka, kā arī Tukuma un Ventspils policijas iecirkņu vadības atkāpšanās no amata.
Savukārt Golubeva norādīja, ka Valsts policijas priekšnieks veiks pārbaudes par visiem Gobzema aizturēšanas faktiem un vēlāk informēs Iekšlietu ministriju, kam sekos "attiecīga rīcība".
Golubeva tikmēr pievērsa parlamenta uzmanību uz padarīto iekšlietu ministres amatā. Viņa atzina, ka iekšlietu sistēma Latvijā ilgi tikusi atstāta novārtā, tomēr tagad esot nepieciešams laiks pakāpeniskiem uzlabojumiem, kas arī notiek. Kā piemēru politiķe minēja Iekšējās drošības akadēmijas veidošanu.
Viņa norādīja, ka iekšlietu nozarē svarīga ir visu drošības dienestu operatīva sadarbība, kas garantē sabiedrības drošību: "Sadarbība ir atslēga – viena no svarīgākajām iniciatīvām iekšlietu sistēmā."
Saeimas deputāts Māris Možvillo sacīja: "Varētu runāt daudz par to, ko nav darījusi iekšlietu ministre, bet es arī apzinos to, ka iekšlietu nozarē gadiem nav darīts nekas. (..) Es arī nelepojos ar to, ko deputāts [Gobzems] izdarīja, bet situācija ir jāanalizē no abām pusēm. Vainīgas bija abas puses, bet jautājums – kāpēc tā notika? Tas būtu jārisina."
Aicinot Saeimu noraidīt demisijas pieprasījumu kā pilnīgi nepamatotu, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (Jaunā konservatīvā partija) pauda neizpratni: "Man Alda Gobzema uzstāšanās atgādina 90. gadu advokātu uzstāšanos – es neko, es tur nebiju, sliktā policija.
Kur jūs ņemat, ka deputāta imunitāte dod deputātam atļauju izdarīt pārkāpumus? Kur jūs ņemat, ka policists nedrīkst uzturēt sabiedrisko kārtību, kas ir viņa pienākums?"
Golubevu debatēs aizstāvēja arī viņas partijas biedrs Juris Pūce: "Redzams, ka demisijas pieprasījums ir absolūti pašmērķīgs. (..) Saeimas deputāts ir zvērējis pildīt likumu. (..) Likumā ir skaidri noteikts, ka politiskas personas nedrīkst iejaukties policijas lēmumu pieņemšanā. Demisijas pieprasītāji aicina iekšlietu ministrei iejaukties policijas lēmumu pieņemšanā, bet ir skaidrs, ka Marija Golubeva to nedarīs."
Savukārt deputāts Sergejs Dolgopolovs ("Saskaņa") aicināja ar lielāku cieņu izturēties pret Saeimas deputātiem. Viņš arī sacīja, ka policijas rīcība būtu jāizvērtē un tas būtu jādara kādai neatkarīgai institūcijai, nevis policijai pašai. Dolgopolovs aicināja Golubevu iniciēt neatkarīgu izmeklēšanu. "Viņas politiskā atbildība ir, lai policija strādātu tā, kā to prasa likums," sacīja politiķis.
Mandātu komisija: Gobzema aizturēšanā nav saskatāma politiska motivācija
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nav konstatējusi, ka Gobzema brīvības ierobežošana būtu bijusi politiski motivēta vai vērsta uz nepamatotu iejaukšanos Saeimas darbībā. Tas teikts paziņojumā, ko Saeimai ceturtdien, 16. decembrī, sniedza komisija.
Deputāta Gobzema administratīvā aizturēšana 6. decembrī īstenota, lai pārtrauktu administratīvo pārkāpumu, secinājusi komisija. Mandātu komisijas paziņojums sagatavots, izvērtējot Valsts policijas Saeimai sniegto informāciju par Gobzema aizturēšanas apstākļiem, kā arī tiesību ekspertu sniegto viedokli.
Saeima jau 2016. gadā atbalstīja Satversmes grozījumus, kas nosaka, ka Saeimas deputātus, kas pārkāpuši likumu, pie administratīvās atbildības varēs saukt bez parlamenta atļaujas. Grozījumi nosaka, ka valsts institūcijām nav jāprasa Saeimas atļauja, lai tā izdotu kādu no deputātiem administratīvai sodīšanai, piemēram, par pārlieku ātru braukšanu ar auto vai braucot ar auto, kam beidzies tehniskās apskates derīguma termiņš.
KONTEKSTS:
Gobzems pagājušā nedēļā ar speciāli noorganizētu autobusu apbraukāja vairākas pilsētas visos Latvijas reģionos, lai publiskās vietās tiktos ar saviem atbalstītājiem. Tukumā, Ventspilī un Liepājā deputātu īslaicīgi aizturēja.
Savukārt pirmdien, 13. decembrī, Gobzems pie Rīgas pils bija noorganizējis protesta pasākumu, kuru galvaspilsēta gan nebija saskaņojusi. Saskaņā ar Ruka pausto "pasākumā vienā brīdī, vienā vietā esošo personu skaits nepārsniedza 1000".
Saistībā ar akciju pie pils sākti arī četri kriminālprocesi par uzbrukumu policijas darbiniekiem – divos gadījumos Valsts policijas, bet divos – pašvaldības policijas darbiniekiem.
Valsts policija kopumā sākusi 61 administratīvā pārkāpuma procesu par Gobzema decembrī organizētajām aktivitātēm, taču policijā vēl turpinās materiālu izvērtēšana.
Gobzema organizētajās aktivitātēs pārkāpti vairāki normatīvie akti, kas, piemēram, saistīti ar nelikumīgu pulcēšanos, epidemioloģisko prasību ievērošanu.
Tāpat policijas priekšnieks Ruks norādīja, ka pilnvērtīgai policistu darbības izvērtēšanai viņš uzdevis sākt dienesta pārbaudes par deputāta organizētajām aktivitātēm Tukumā, Ventspilī un Liepājā.
