Latvijas Ārlietu ministrijā šovasar saņemta informācija, ka šā gada 24. martā – mēnesi pēc Krievijas plašā iebrukuma Ukrainā – Maskavas patriarhāta sinode patriarha Kirila vadībā izveidojusi "pārvaldi eparhiju lietās, kuras atrodas tuvējā aizrobežā". Tas aizskar baznīcas patstāvību un neatkarību Krievijas kaimiņvalstīs. Valsts drošības iestāžu ieskatā šāda rīcība var iespaidot nacionālo drošību. Ar šo iejaukšanās risku Valsts prezidenta kanceleja pamatojusi likuma izmaiņu nepieciešamību par Latvijas Pareizticīgās baznīcas autonomiju vai autokefāliju. Turklāt Krievijas patriarhāts neslēpti atbalsta Vladimira Putina režīmu un iebrukumu Ukrainā.
"Ar šiem likuma grozījumiem Latvijas valsts atzīst, ka Latvijas Pareizticīgā baznīca nav atkarīga no kādas citas ārpus Latvijas esošas baznīcas varas. Likumam stājoties spēkā, tiks izslēgta jebkāda Maskavas patriarha ietekme vai vara pār mūsu Pareizticīgo baznīcu," šonedēļ sacīja Valsts prezidents Egils Levits.
Atdaloties no Maskavas patriarhāta, Latvijas Pareizticīgā baznīca kļūtu autonoma, kā tas bijis jau Latvijas pirmās neatkarības laikā. Tomēr šī situācija raisa interpretācijas.
Ar likuma grozījumiem nevar regulēt Pareizticīgās baznīcas darbību, uzskata profesors Valdis Tēraudkalns no Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes. Viņš uzsvēra, ka par kādas valsts Pareizticīgās baznīcas neatkarību var lemt vai nu Konstantinopoles patriarhs vai patriarhāts, kura pakļautībā darbojas attiecīgā baznīca.
"Autokefāliju nevar piešķirt neviena valdība. Formāli, protams, to var izdarīt, bet tas jau neko nemainīs, jo pēc kanoniskajiem noteikumiem viņiem dievkalpojumu liturģijā ir jāpiesauc patriarhs, tātad Kirils. Citādi šis garīdznieks vai bīskaps ir atkritējs tādā kanoniskā izpratnē.
Mēs nevaram mainīt cilvēku domāšanu un tradīcijas ar kaut kādu dekrētu palīdzību. Tas ir ļoti, ļoti padomiski," sacīja Tēraudkalns.
Profesors atskatījās vēsturē: savulaik Grieķijas valdība 19. gadsimtā nacionālisma uzplūdu laikā lēma par pareizticīgās baznīcas atdalīšanu no Konstantinopoles patriarhāta, kas to ilgstoši neatzina. Pareizticīgās baznīcas izpratnē Grieķijas Pareizticīgā baznīca bija ārpus kanoniskās kārtības, neatzīta.
Turklāt autonomijas jautājumā būtiska ir arī pašas baznīcas vēlme un lēmums. "Tikai tad, ja tas nāks no pašas baznīcas, kaut kas var mainīties. Arī tad, reālistiski skatoties, būtu Ukrainas un Igaunijas scenārijs, ka daļa ticīgo piekristu atdalīšanai no Maskavas patriarhāta un daļa ne. Draudzes dalītos. Bet līdz tam vēl tāls ceļš, un varam runāt hipotētiski," sacīja Tēraudkalns.
Lēmumu par atdalīšanos no Maskavas patriarhāta šā gada maijā pieņēma Ukrainas Pareizticīgās baznīcas sinode. Toreiz sinode arī norobežojās no Maskavas patriarha Kirila paustā atbalsta Krievijas agresijai Ukrainā un asi nosodīja Krievijas karadarbību Ukrainā.
Martā arī Latvijas Pareizticīgās baznīcas metropolīts Aleksandrs izteicās, ka "karš – tas ir bezjēdzīgākais un drausmīgākais grēks, tāpat kā asinsizliešanas un viss pārējais". Tomēr nesekoja Latvijas Pareizticīgās baznīcas tālāki paziņojumi par vēlmi atdalīties no karu Ukrainā atbalstošā Maskavas patriarhāta.
Latvijas Radio arī šajās dienās neizdevās izzināt Latvijas Pareizticīgās baznīcas viedokli par piedāvātajiem likuma grozījumiem.
Vienlaikus ar piedāvāto likumprojektu valsts neiejaucas baznīcas lietās, uzsvēra zvērināts advokāts, konstitucionālo tiesību eksperts Lauris Liepa. Viņš skaidroja, ka valstij ir tiesības regulēt reliģisko organizāciju darbību, piemēram, ja tā apdraud cilvēku drošību. Šajā gadījumā par to nav runas
un piedāvātie likuma grozījumi nekādi neietekmē cilvēku rīcības iespējas.
"Priekšlikums grozīt likumu par Latvijas Pareizticīgo baznīcu neatteicas uz personu ticības brīvību, nekā veidā neietekmē pareizticīgo Latvijas cilvēku tiesības praktizēt reliģiju, piedalīties rituālos, bet attiecas tikai un vienīgi uz šīs baznīcas statusu un mērķēts uz tās brīvību no Maskavas patriarhāta," norādīja Liepa.
Līdz ar likuma grozījumiem Latvijas Pareizticīgajai baznīcai paredzēs uzdot grozīt statūtus. Likuma grozījumus Saeimā paredzēts pieņemt jau šonedēļ, un atbalstu tiem solījuši visu frakciju pārstāvji.
"No savas puses aicināju arī citus kolēģus nekādus citus grozījumus šajā atvērtajā likumā neiesniegt, lai tieši varam akceptēt to, ka Latvijas Pareizticīgā baznīca kļūs par pilnībā neatkarīgu un patstāvīgu baznīcu," sacīja "Jaunās Vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis.
