Rīgas pils Kastelas pagrabā pabeigti arheoloģiskie izrakumi; nozīmīgākais atradums – «Dieva jērs»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Rīgas pils Kastelas pagrabā pabeigti arheoloģiskie izrakumi. Šo darbu laikā atrastas 17. gadsimta holandiešu flīžu paliekas, kā arī krāsns podiņi, starp kuriem nozīmīgākais ir 1607. gadā izgatavotais krāsns podiņš ar Agnus Dei jeb Dieva jēra atveidu, informē valsts SIA "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ).

Sadarbībā ar Rīgas pils uzraudzības padomi VNĪ gatavo būvdarbu iepirkuma dokumentāciju, lai nākamā gada sākumā pa posmiem sāktu Rīgas pils Kastelas rekonstrukciju un restaurāciju, atklāj VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica.

"Būtiskākās arheoloģijas darbu laikā atrastās vēstures liecības ir pils Kastelas ziemeļu korpusā atklātais 1230. -1330. gados uzceltā Rīgas pilsētas aizsargmūra fragments. Rietumu korpusā tika veikti darbi 1,5 m dziļumā - atrastas 1330. gada pilsētas apbūves paliekas, kuras iestiepjas zem Kastelas pagalma sienas, un 2,5 m x 2,5m apvalkdūmeņa pavarda pamatne. Izrakumos tika atrastas 17. gadsimta holandiešu flīžu paliekas, kā arī krāsns podiņi, starp kuriem nozīmīgākais ir 1607. gadā izgatavotais krāsns podiņš ar Agnus Dei jeb Dieva jēra atveidu. 

Pavisam Latvijā ir atrasti tikai trīs šādi podiņi," norāda Rīgas atjaunošanas projekta uzraudzības padomē ziņoja arheologs Mārtiņš Lūsēns.

No pērnā gada decembra sešu mēnešu garumā Rīgas pils Kastelas pagrabā SIA "Arhitektoniskā izpētes grupa" veica arheoloģisko izpēti. Arheoloģijas darbu veicēji trīs mēnešu laikā iesniegs VNĪ ziņojumu par vēsturisko liecību atklājumiem, kā arī Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē - izpētes darbu pārskatu.  

"Labi organizēts darbs garantē to, ka tiek atklāts tas, kas ir vērtīgs, un konservēts tas, kas varētu iet bojā. Ieguldīts pamatīgs arheoloģiskās izpētes darbs, kas tālāko darbu gaitā būtiski samazina būvdarbu apturēšanas riskus. Esmu gandarīts, ka drīzumā varēsim meklēt būvniekus un uzsākt pils senās daļas atjaunošanu. Rīgas pils atjaunošanas padomē panākta vienošanās par nepieciešamību izveidot atsevišķas  metodiskās padomes no pieredzējušiem un augstas kvalifikācijas speciālistiem - būvinženieru, arheoloģijas un interjeru restaurācijas nozarēs, lai tālākajā projekta gaitā operatīvi izvērtētu ikvienu problemātisku situāciju un kopā ar “Rīgas pils Kastelas projekta” arhitektu Reini Liepiņu pieņemtu metodiski pareizu un atbildīgu lēmumu," norāda Rīgas pils atjaunošanas padomes priekšsēdētājs Ojārs Spārītis.  

"Mērķtiecīgi virzāmies uz priekšu ar Rīgas pils atjaunošanas projektu, iesaistot Rīgas pils padomes locekļus, kuru vidū ir pieredzējuši arhitekti, restauratori un atbildīgās kultūras institūcijas. Uzsākam izstrādāt iepirkuma dokumentāciju uz Rīgas pils Kastelas pirmās kārtas  būvdarbiem Dienvidu korpusā, lai varētu uzsākt senās pils daļas atjaunošanu nākamā gada sākumā.

Tikmēr, kamēr pilī notiks būvdarbi, sabiedrībai būs iespēja virtuāli 3D tūrē izstaigāt būtiskākās topošās atjaunotās pils telpas, atklāj Gruškevica.

Projekta norise regulāri tiek skatīta Rīgas pils uzraudzības padomē. Padomē kopā darbojas 17 locekļi, tostarp Nacionālās kultūras mantojumu pārvaldes, VNĪ, Kultūras ministrijas, Finanšu ministrijas, Rīgas domes, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pārstāvji, kā arī pieredzējuši arhitekti un restauratori.

VNĪ atzīmē, ka pērn pieņemts lēmums sadalīt Kastelas daļas rekonstrukcijas darbus vairākos posmos. Plānots, ka atjaunotā kapelas telpa būs publikai apskatāma 2023. gadā, vēl pirms Latvijas Nacionālā vēstures muzeja atgriešanās vēsturiskajās telpās.   

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti