Gandrīz pilnīgu klātienes azartspēļu aizliegumu paredzēja Rīgas jaunais teritorijas plāns, atļaujot spēļu zāles tikai četru vai piecu zvaigžņu viesnīcās. Pašvaldību ministrija galvaspilsētas plānu neapstiprināja, tāpēc spēkā ir iepriekšējās Rīgas varas apstiprinātais teritorijas plāns, kur spēļu zāles ir atļautas. Rīgas dome šo jautājumu risina, vēršoties Satversmes tiesā.
Piektdien pašvaldības Drošības komitejai nācās atbalstīt deviņu totalizatora un derību likmju pieņemšanas vietu atvēršanu esošajās spēļu zālēs.
Minētās likmju pieņemšanas vietas būs Gaiļezera ielā 8, Ieriķu ielā 3, Zolitūdes ielā 34, Augusta Dombrovska ielā 23, Sarkandaugavas ielā 3, Andreja Saharova ielā 21, Maskavas ielā 220b, Nīcgales ielā 2a, Melnsila ielā 14. Minētās likmju pieņemšanas vietas jau esošajās spēļu zālēs lūdz atvērt SIA "Olympic Casino Latvia", ziņo LETA.
Gala lēmums par šiem jautājumiem jāpieņem Rīgas domē.
"Deputātiem objektīvi šis tiešām ir balsojums pret sirdsapziņu. Ja mēs skatāmies uz to, ko likums mums šajā situācijā pasaka – tas it kā mums atļauj vērtēt iedzīvotāju interešu aizskārumu. Ja mēs redzam, ka tāds ir, mēs it kā drīkstētu arī noraidīt. Bet tad mums ir jāpaanalizē, kāda ir bijusi tiesu prakse līdz šim.
Katrā gadījumā, kad pašvaldības šādi ir rīkojušās, tiesa ir noraidījusi pašvaldības prasību. Un tad ir jākompensē gan tiesu izdevumi, gan arī negūtā peļņa šim pašam azartspēļu uzņēmējam,"
stāstīja Rīgas domes Drošības komitejas priekšsēdētāja, Rīgas vicemēre Linda Ozola ("Konservatīvie").
Šī jautājuma dēļ viena komitejas sēde nenotika, jo nebija kvoruma - opozīcijas deputāti aizgāja no sēdes. Arī šodien bija plašas diskusijas. Opozīcijas deputāts Dainis Turlais no "Gods kalpot Rīgai" šajā balsojumā nepiedalījās, sakot, ka arī jaunnedēļ gaidāmajā domes balsojumā darīs to pašu.
"Es nepiedalījos balsošanā, jo gan juriste, kura ziņoja par sagatavotajiem lēmuma projektiem, kas bija par atbalstu azartspēļu paplašināšanai, gan komitejas priekšsēdētāja norādīja, ka ir jābalso par. Esot administratīvais process, ka mēs varam zaudēt tiesā un tad iestāsies administratīvā atbildība, kas var nest zaudējumus. Es šai motivācijai nepiekrītu. Man ir liegta iespēja veikt izvēli, kas ir noteikta mūsu valsts Satversmē, ka deputāti balso pēc sirdsapziņas, nevis kā iesaka," teica Turlais.
Komitejas deputāti sacīja, ka ir ķīlnieka lomā. Satversmes tiesā šī lieta ir sagatavošanas procesā līdz 29. novembrim.
Latvijas Spēļu biznesa asociācijas prezidents Arnis Vērzemnieks norādīja, ka šobrīd nozare cenšas pašsaglabāties, jo jaunas spēļu zāles netiek atvērtas, tikmēr esošās ver ciet. Ja būs nepieciešams, nozare vērsīsies tiesā.
"Ja, piemēram, stātos spēkā Rīgas attīstības plāns, kura redakcijā paredzēts, ka azartspēles drīkst organizēt tikai četru un piecu zvaigžņu viesnīcās.
Tas pēc būtības nav praktiski ieviešams, kas faktiski nozīmē vienai uzņēmējdarbības nozarei būt atkarīgai no citas uzņēmējdarbības nozares – kas ir viesnīcu bizness.
Tad, visticamāk, [sekotu] darbības uzņēmumu līmenī, kur uzņēmumu akcionāri, kur lielākā daļa ir ārvalstu investori, droši vien runātu par savu investīciju aizsardzību, tai skaitā tiesiskā ceļā," sacīja Latvijas Spēļu biznesa asociācijas prezidents.
Vērzemnieks skaidroja, ka 2005. gadā visā Latvijā bija aptuveni 650 spēļu zāles, bet šobrīd ir nedaudz virs 200.
KONTEKSTS:
Rīgas teritoriālā plānojuma noteikumus, kas paredzēja arī azartspēļu zāļu aizliegšanu pilsētā, apturēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Ministrija norādīja, ka visā teritorijā azartspēles aizliegt pašvaldībai neļauj likums. Rīgas amatpersonas lēmumu pārsūdzēja; tās uzskata, ka ministrija ar šādu lēmumu bremzēs pilsētas attīstību.
