Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs ("Gods kalpot Rīgai") piektdien, 17. janvārī, rīkoja apspriedi par Tērbatas ielas slēgšanas eksperimenta rezultātiem. Sanāksmē secināts, ka eksperimenta rezultāti vērtējami pozitīvi. Ielas apmeklētība visas dienas garumā bijusi lielāka nekā parastā sestdienā un dienas vidū pat palielinājusies 2,5 reizes, liecina aptaujas un skaitīšana, ko veica apvienība “Pilsēta cilvēkiem”.
Sanāksmē arhitekts un antropologs Matīss Šteinerts norādījis, ka Tērbatas ielas aptaujātie uzņēmēji lielākoties bijuši ļoti apmierināti ar eksperimenta norisi – tiem palielinājies gan apmeklētāju skaits, gan ienākumi, gan izdevies piesaistīt jaunus klientus.
“Šis eksperiments ir ļoti veiksmīgs precedents. Atzinīgi to vērtēja ne tikai uzņēmēji, bet arī iedzīvotāji. Tūkstošiem cilvēku atnāca vienkārši apskatīties ielu pat janvārī, kas laika apstākļu ziņā nav tas pateicīgākais mēnesis un neskatoties uz to, ka nekādi īpaši pasākumi netika organizēti,” pauda Šteinerts, piebilstot, ka īpaši daudz ielu apmeklējuši cilvēki ar mājdzīvniekiem.
Rīgas dome uzsver, ka pēc ielas slēgšanas saņemti vairāki iedzīvotāju rosinājumi un aicinājumi, piemēram, atvieglot tirdzniecības atļauju saņemšanu, iebraukšanu un izbraukšanu no pagalmiem un autostāvvietām. Mērs Burovs tikmēr uzsver, ka, lai arī plānā ir izmēģināt dažādas lietas, bet principā vajadzētu koncentrēt uzmanību uz vienu ielu un pielāgot to gājējiem.
"Lai tā būtu labiekārtota, un ērta – ar soliņiem, pasākumiem, visu, lai rīdzinieki varētu to izbaudīt. Mēs strādāsim pie tā, lai maksimāli atvieglotu eksperimenta norisi arī tiem, kas dzīvo šajās ielās – plānosim, kā nodrošināt izbraukšanu un iebraukšanu, kā komunicēt efektīvāk ar uzņēmējiem,” uzsvēra Burovs.
Lai risinātu problēmsituācijas un pēc iespējas efektīvāk integrētu šādas gājēju ielas kopējā pilsētas infrastruktūrā, sanāksmes dalībnieki vienojās turpināt diskusijas par satiksmes organizācijas iespējām ar atbildīgajām institūcijām, tai skaitā Ceļu satiksmes drošības direkciju, VAS "Latvijas Valsts ceļi" un citām.
"Mēs esam mācījušies. Mums ir ''ilgais ceļš kāpās'', kā mēs radīsim normālu tiesisko regulējumu, ko darīt ar piegādes transportu, ko darīt ar iedzīvotāju transportu, kas tur dzīvo. Šis vēl nav atrisināts jautājums, mēs zinām. Visiem būs jāpaciešas, bet mēs uz to ejam. Mums bija pasaule, kurā mašīna ir ķēniņš, tagad mēs ejam uz to, ka iedzīvotājiem un gājējiem ir iespējas. Mums ir vēl jātiek līdz tam. Nebūs tik vienkārši, bet mēs ceram, ka eventuāli arī gājēji, arī piegādes transports nebūs traucēti, kā tas ir pašreiz, kad viņiem nedaudz jāpieraujas, lai visiem pārējiem būtu ērti," teica sociālantropologs Viesturs Celmiņš.
