Zemkopības ministrijas ieskatā tas samazinātu čipošanas izmaksas un padarītu pakalpojumu pieejamāku, savukārt Latvijas Veterinārārstu biedrība uzskata, ka mikročipa ievadīšanu kvalitatīvi var veikt tikai veterinārārsts.
Noraidīt likumprojektu no Saeimas tribīnes aicināja Nacionālās apvienības deputāte Ingūna Rībena: “Suņa mikročipošana ir medicīniska procedūra, kuras laikā tiek šķelta āda, un suņa ķermenī ievadīts svešķermenis. Procedūras laikā var sākties asiņošana. Dzīvniekam var būt ļoti sāpīgi, ja trāpa nervā. Tas var izsaukt agresiju un bailes. Tādos gadījumos sertificēts, praktizējošs veterinārārsts profesionāli rīkojas, izmantojot nomierinošus līdzekļus vai pat narkozi. Vai kāds no jums, zinot riskus, zinot iespējamos riskus, pakļautu savu suni, atļaušos teikt, šādam eksperimentam?”
No 1.janvāra suņu čipošana būs obligāta. Tāpat mājdzīvnieku būs jāreģistrē Lauksaimniecības datu centra datubāzē. Patlaban datu bāzē reģistrēti vairāk nekā 43 000 suņu. Savukārt pēc 2014.gada statistikas datiem Latvijā ir 260 000 suņu.
Ziņots, ka jūnijā suņu obligāto čipošanu uz pusgadu atlika likumu saskaņošanas dēļ. Arī tad Konkurences padome un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs iebilda idejai piešķirt PVD tiesības čipot suņus.
