Kučinska ieskatā, "deputātu kvotas" pērn negatīvi ietekmēja partiju reitingus, lai gan ar šiem naudas piešķīrumiem partijas bija domājušas panākt pretējo. “Iepriekšējais gads ir praktisks piemērs – popularitāte nobrauca vismaz par pieciem procentpunktiem. Iedomātā efekta vietā iznāca defekts,” saka Kučinskis, cerot, ka šogad nebūs sarežģījumu Saeimas deputātiem argumentēt atteikšanos no “deputātu kvotām”.
Viņš arī atzina, ka pērn tā bija sāpīga mācība arī budžeta veidošanā: “Joprojām domāju, ka budžets, ko valdība aiznesa uz parlamentu, bija patiešām labs, jo tur bija policistu algas, atrisināts izglītības finansējuma iestrēgušais jautājums. Bet tas [“deputātu kvotas”] uzlika tādu traipu virsū.”
Vienlaikus taujāts, vai “deputātu kvotas” nav aizstājusi papildu pieejamo budžeta līdzekļu pārdale valdībā, Kučinskis atzina, ka “partijas greizsirdīgi skatās” uz citu politisko spēku paspārnē esošajām nozarēm, kas saņem lielāku finansējumu. Taču tādas sadales kā “deputātu kvotas” vairs nav.
Ministru kabinets gan ir gatavs skatīties arī iniciatīvas, kas ir ārpus ministriju nozarēm. Kā piemēru viņš minēja atbalstu Aglonas bazilikai saistībā ar iespējamo pāvesta vizīti. Diskusijas ir arī par sportu, tomēr tās notiekot Izglītības un zinātnes ministrijā. Viņš uzsvēra, ka ir panākat vienošanās, ka budžeta nauda nenonāks pašvaldību investīcijās.
"Deputātu kvotas"
Pirms valdības izstrādātais valsts budžets nākamajam gadam nonācis Saeimā, koalīcijas partijas vienojas, cik deputāti varēs atvēlēt dažādiem projektiem.
Šogad valdošo partiju koalīcija vienojās, ka, veidojot 2018.gada valsts budžetu, visi priekšlikumi tiks skatīti valdībā un “deputātu kvotu” vairs nebūs.
