Tviterī Kučinskis norādīja, ka šādu pieeju atbalstījuši visi koalīcijas partneri.
Tāpat esot panākta vienošanās, ka budžeta skatīšanas laikā parlamentā partijas “nepārsteigs ekonomiku ar dažādiem jauniem nodokļu risinājumiem”, kā arī neveidos atsevišķu pašvaldību investīciju programmu.
Kopumā 2018.gada budžetā papildu pamatizdevumiem fiskālā telpa būs ap 60 miljoni eiro, taču ministriju pieprasījumi pēc papildu finansējuma sastādīti ap 600 miljonu apmērā. Tāpēc premjers uzdevis ministrijām savus pieprasījumu sarakstus noīsināt līdz trīs prioritātēm.
Ašeradens arī pastāstīja, ka 2019. gadā papildus varētu būt pieejami tikai 30 miljoni eiro, “tie, protams, ir indikatīvie skaitļi” un nākamgad tos vēl precizēs, bet ir skaidrs, ka “fiskālā telpa nav pārāk plaša un manevra iespējas nav pārāk lielas”.
Nākamajās konsultāciju sēdēs izskatīs neatkarīgo organizāciju priekšlikumus un notiks diskusijas arī par partiju priekšlikumiem. Ašeradens kā “Vienotības” vadītājs vēl papildināja, ka partijas prioritātes nākamā gada budžetā ir drošība, valsts austrumu robežas izbūve un pretterorisma kapacitātes stiprināšana, kā arī izglītība; un labklājības jomā prioritāte ir ārpusģimenes aprūpes risinājumu meklēšana.
Savukārt par Zaļo un Zemnieku savienības virzītajām budžeta prioritātēm būs nozares, kas skar cilvēkus un sociālos jautājumus - veselības joma, satiksmes joma, pastāstīja partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Viņš atzina, ka ZZS plāno rūpīgi diskutēt par priekšlikumu samazināt pievienotās vērtības nodokli Latvijā ražotajiem dārzeņiem un augļiem, un arī par Latvijas lauku ceļu stāvokli.
Nacionālās apvienības pārstāvis Einārs Cilinskis iezīmēja, ka politiskajās konsultācijās par nākamā gada papildlīdzekļu pārdali izcels demogrāfijas pasākumu plānu, kā arī politiskā spēka pārraudzībā esošās kultūras nozares vajadzības un atalgojuma jautājumu kultūras jomā.
Jau iepriekš valdošās koalīcijas partiju politiķi pauda atbalstu idejai atteikties no "deputātu kvotām" valsts budžetā.
"Deputātu kvotas"
Pirms valdības izstrādātais valsts budžets nākamajam gadam nonācis Saeimā, koalīcijas partijas vienojas, cik deputāti varēs atvēlēt dažādiem projektiem.
2015.gada decembrī biedrība "Sabiedrība par atklātību "Delna" vērsās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) un Ģenerālprokuratūrā, lūdzot izvērtēt tā dēvēto deputātu kvotu tiesiskumu. Pēc "Delnas" domām, "deputātu kvotas" ir prettiesiskas un nav pieļaujamas. Kvotu piešķiršana ir necaurskatāma, turklāt nepastāv arī kontroles mehānisms. Arī KNAB nolēmis vērsties pret tā dēvētajām deputātu kvotām, prasot no parlamentāriešiem vairāk atklātības.
