Sekojot Saeimas deputāta Alda Gobzema ("Likums un kārtība") aicinājumam, ap tūkstoš cilvēku bija sanākuši paust neapmierinātību ar Saeimas lēmumu. Eksperti uzskata, ka galvenais pulcēšanās iemesls ir neapmierinātības paušana pret valdības nemākulīgo komunikāciju.
Politologs Filips Rajevskis skaidroja: “Tas, ka viņš pats jāj uz viļņa – tas viennozīmīgi. Galvenais iemesls ir valdības komunikācija. Nedomāju, ka tas ir Gobzema nopelns. Tur varētu būt jebkurš cits, kurš uzņemtos šo darīt, kurš varētu iešūpot un aizvilkt šos cilvēkus. Varbūt pat vēl veiksmīgāk, jo nevar teikt, ka Gobzems ir veiksmīgs, harismātisks līderis. Ne viņam harismas, ne viņš jauns politikā.”
Rajevskis norādīja – sabiedrības neapmierinātība teorētiski ir labvēlīga vide opozīcijas partijām. Gobzema vadītās partijas “Likums un kārtība” reitings pēdējos mēnešos, pēc SKDS datiem, svārstās starp 3% līdz 4%. Prakse liecina, ka parasti populistiskas idejas gatavi atbalstīt ap 20% vēlētāju. Taču izvest nokaitinātus cilvēkus ielās ir viens, bet aizvest šos politikā vīlušos cilvēkus uz iecirkņiem un panākt, lai viņi nobalso – tas ir daudz lielāks izaicinājums.
“Tas attiecas uz visām partijām un uz populistiem vēl jo vairāk, jo tie 20% pagājušajās vēlēšanās tika stipri piekrāpti. Varētu būt, ka viņi mutiski atbalsta, bet uz vēlēšanām tā arī neatnāk,” atzīmēja politologs.
Valsts policija (VP) pret Gobzemu sākusi administratīvo procesu par nesankcionētu protesta pasākumu.
VP Rīgas reģiona pārvaldes pārstāvis Ansis Pumpurs atklāja: “Šobrīd Gobzema kungs ir redzams šeit kā centrālā figūra, kas aizsāka, iniciēja šo pasākumu uz pulcēšanos. Viņa atbildība arī tiek vērtēta.”
Jurists Gobzems, visticamāk, labi zina formalitātes pasākuma pieteikšanai, taču viņš Latvijas Televīzijai nesniedza skaidru atbildi, kādēļ tās ignorējis: “Jūs saprotat, es jau atbildēju. Es varu vēl trešo reizi atbildēt. Jūs gribat kaut kādu vienu atbildi, bet mana atbilde ir tāda – mēs iesim līdz galam. Tautai jāceļas neatkarīgi no tā – ir atļaujas vai nav atļaujas.”
Gobzems arī solīja augusta vidū, kad likums par darbinieku bez Covid-19 sertifikāta atlaišanu tiks skatīts otrajā lasījumā, rīkot jaunas protesta akcijas ar vairākas reizes lielāku dalībnieku skaitu.
KONTEKSTS:
Trešdienas, 4. augusta, vakarā vairāki simti cilvēku pulcējās pie Ministru kabineta ēkas Rīgā, paužot neapmierinātību ar Saeimā konceptuāli atbalstīto likumprojektu par tiesībām atlaist darbiniekus bez Covid-19 sertifikāta.
Aicinājumu pulcēties bija izplatījis opozīcijas deputāts Gobzems, un iedzīvotāji sākotnēji bija ieradušies pie Saeimas ēkas, tad piestāja pie Brīvības pieminekļa un devās līdz valdības ēkai. Pats Gobzems arī bija protestā, taču vēlāk no notikuma vietas aizgāja.
Kā novēroja aģentūra LETA, sanākušie daļēji bloķēja Brīvības bulvāra posmu iepretim valdības mājai, stāvot uz ielas braucamās daļas. Protestētāji bija izvietojušies abās ielās pusēs.
Starp klātesošajiem bija dažādu vecumu cilvēki, pārsvarā tie bija darbaspējīga vecuma iedzīvotāji. Dažiem cilvēkiem bija Latvijas valsts karogi, dažiem – plakāti, kuros pausta neapmierinātība ar vakcinācijas procesu un bērnu vakcinēšanu.
Saeima trešdien, 4. augustā, konceptuāli atbalstīja Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma grozījumu projektu, kas paredz noteikt, ka pēc 1. oktobra darba devējam būs tiesības atlaist darbiniekus, kas nebūs ieguvuši Covid-19 drošības sertifikātu, kas apliecina vai nu vakcinēšanās, vai izslimošanas faktu.
