Grozījumi paredz, ka atkarībā no HES hidrotehniskās būves drošuma klases dokumentu iesniegšanu šādām būvēm uzraudzīs un kontrolēs Būvniecības valsts kontroles birojs vai attiecīgā pašvaldība, kuras teritorijā atrodas HES. Patlaban to dara Ekonomikas ministrija. Grozījumi nepieciešami, lai veicinātu dokumentu kvalitatīvu izvērtēšanu, anotācijā atzīmējuši likumprojekta autori.
Paredzēts noteikt, ka B un C klases būvju drošuma uzraudzības funkciju nodos attiecīgajai pašvaldībai. Savukārt Būvniecības kontroles birojs uzraudzīs drošumu A klases būvēm - Ķeguma HES, Pļaviņu HES un Rīgas HES, kas vienlaikus atrodas vairāku pašvaldības teritoriju robežās un kam ir nozīmīga loma energosistēmas stabilitātes nodrošināšanā Baltijas reģionā.
Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka A klasē ietilpst būves, kuru avāriju rezultātā rodas draudi fiziskās personas dzīvībai un veselībai, kā arī tiek nodarīts būtisks zaudējums fizisko un juridisko personu īpašumam un būtisks kaitējums videi. Savukārt B un C klasē ietilpst būves, kuru avāriju rezultātā nerodas draudi fiziskās personas dzīvībai un veselībai, taču tiek nodarīts zaudējums fizisko un juridisko personu īpašumam un kaitējums videi vai arī šis zaudējums ir nenozīmīgs.
Plānots arī pastiprināt HES valdītāja atbildību, nosakot, ka ne tikai elektroenerģijas ražošanas pārtraukšana neatbrīvo viņu no būvju drošuma programmas pildīšanas, bet arī būves ekspluatācijas pārtraukšana.
Tāpat paredzēts precizēt paziņošanas kārtību, ja kādai no būvēm atklātas novirzes no hidrobūves drošuma kritērijiem un tādējādi rodas katastrofas draudi. Plānots noteikt, ka HES valdītājam nekavējoties par to būs jāziņo lejpus esošai pašvaldībai, esošo hidrotehnisko būvju valdītājiem, elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmas operatoriem, kā arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam.
Līdz ar izmaiņām plānots precizēt arī likumā lietotos terminus, saskaņojot tos ar Būvniecības likumu.
Grozījumi likumā “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu” otrajā un trešajā lasījumā vēl jāskata Saeimai.
