Pētījums: Sabiedrības noslāņošanās izglītībā prasa analīzi un trūcīgāko atbalstu

Noslāņošanās skolās starp turīgāku un trūcīgāku vecāku bērniem Latvijā pastāv, taču šāda problēma nav unikāla un citās Eiropas valstīs sākusies jau pirms vairākiem gadu desmitiem, kad Latvijā iedzīvotāju ienākumu līmenis vēl tik krasi neatšķīrās, tā secina eksperti, kas iepazinušies ar Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra „Re:Baltica” pētījuma „Privātskolotāji” interaktīvo karti. Ja nereti tieši vecāku rocība nosaka bērna tālākās iespējas karjerā un dzīvē, Latvijas sabiedrībai pašlaik būtu jāatbild uz jautājumu – vai mēs to akceptējam, vai esam ar mieru vairāk palīdzēt tieši trūcīgākajiem.

Lai gan valstī vispārējā izglītība ir bezmaksas, Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra „Re:Baltica” pētījumā „Privātskolotāji” noskaidrots, ka daļa vecāku bērnu privātstundām mēnesī tērē vairākus desmitus eiro, tajā pašā laikā liela daļa sabiedrības dzīvo trūcīgi un izvērtē jebkādus papildu tēriņus.

„Privātskolotājus algo ne jau nesekmīgajiem skolēniem, algo parasti sekmīgajiem skolēniem, no kuriem grib dabūt vienkārši vairāk ārā,” stāsta socioloģe un asociētā profesore Latvijas Universitātē Baiba Bela. Viņa piebilst, ka sabiedrības noslāņošanās izglītībā citur Eiropā sākusies jau pērnā gadsimta otrajā pusē, un tagad, pēc 25 atjaunotās neatkarības gadiem, kad valsts ir vairāk pietuvojusies Rietumu ekonomikas valstu modelim, šī problēma kļuvusi aktuāla arī Latvijā.

„Francijā jau 70.gados sociologs Pjērs Burdjē, kurš uzsāka arī pētīt izglītību, tai skaitā kā izglītība un noslāņošanās iet kopā, - un tur diezgan skaidri parādās, ka izglītība jau no pamatskolas, arī sākumskolas faktiski, ir orientēta uz vidusslāni un eliti. Tur tas pārklājas – tas kapitāls, kas nāk no ģimenes, ar to, ko iedod skola. Un tas ir viens aspekts, kas, pēc viņa domām un arī dažu citu domām, nostāda bērnus, kuri nāk no mazāk izglītotu vecāku ģimenēm, skolā sliktākā situācijā,” skaidro Bela.

„Re:Baltica” ievāktie dati socioloģes teikto apstiprina un rāda, ka Rīgā vidējie tēriņi par privātstundām mēnesī pārsniedz 70 eiro, lielajās pilsētās – 50, bet citviet Latvijā tie ir gandrīz 40 eiro.

„Pēc tā pētījuma jau var labi redzēt, ka privātskolotājus atļaujas tie, kam jau ir virs 300 eiro uz cilvēku mājsaimniecībā. Padomājiet - mums ir vidējā alga ir 700 pāri, jau pie 800 eiro tuvojas. Tas nabadzības riska slieksnis bija 136 eiro vēl aprīlī. Protams, ka tie cilvēki, kam ir tie 136 eiro, viņš nevar atļauties bērnam privātskolotāju,” saka Bela.

Vēl iespējams secināt, ka vecāki labu izglītību uzskata par nozīmīgu vērtību, kas palīdzētu bērnam nākotnē iegūt labi apmaksātu profesiju vai amatu, atzīmē Latvijas Universitātes Sociālās antropoloģijas programmas lektore Ilze Mileiko:

„Mēs noteikti investējam savos bērnos, un es domāju, ka tie, kam ir bērni, bieži vien investē tādās lietās, kas viņiem liekas liela vērtība, piemēram, bērnam iemācīt franču vai ķīniešu valodu, vai papildus veicināt, lai viņš apgūst matemātiku. Tas bieži vien ir par sapņiem, kādam bērnam ir jāizaug vai kas viņam ir jādara nākotnē. Ne vienmēr tie privātskolotāji ir saistīti ar izglītības kvalitāti. Reizēm tas ir saistīts arī ar to, ko nozīmē būt labam vecākam: labs vecāks ir tas, kurš nodrošina savam bērnam pašu labāko, un tas nozīmē, ka viņš arī nodrošina privātskolotājus un dažādas tādas lietas.”

Citas labklājības valstis cenšas mazināt plaisu starp turīgākajiem un trūcīgākajiem, vairāk atbalstot arī tos bērnus, kuriem ir talants, bet vecāki nevar atļauties papildu tēriņus. Arī Latvijā būtu nepieciešams saprast, vai noslāņošanos pieņemt kā pašsaprotamu, vai to kaut kā risināt, saka socioloģe Bela:

„Te ir tas jautājums, kā mēs kā sabiedrība uz to skatāmies? Vai mēs uzskatām, ka, tā teikt, stiprākie un gudrākie paši tiks galā, un lai pārējie kuļas, kā māk? Vai mēs tomēr uzskatām, ka zināmai sociālai solidaritātei ir jāpastāv un tomēr sabiedrībai ir jānodrošina vienādas iespējas visiem.

Šajā gadsimtā lielākā daļa attīstīto pasaules valstu uzskata, ka ir jādod vienādas iespējas visiem, un sevišķi tas attiecas uz bērniem, kuri ir ļoti atkarīgi no tā, kā viņu vecāki viņus var vai nevar atbalstīt. Tur arī uzskata, ka ļoti daudzi bērni, kas nāk no mazāk izglītotu vecāku ģimenēm, netiek tālāk dzīvē uz priekšu tāpēc, ka viņus uzreiz iestigmatizē tajā rāmī, un nevar būt, ka bērnu tā vērtē, ka viņš jau no mazām dienām tiek ielikts kaut kādā neveiksminieka rāmī.”

Diemžēl pašlaik labākajās augstskolās var studēt tie jaunieši, kuru vecāki par studijām var samaksāt arī tad, ja jaunietis izvēlas maksas studijas šeit Latvijā vai ārvalstīs, un arī labākajās valsts ģimnāzijās konkursus bez papildus gatavošanās nokārtot esot grūti, uzsver socioloģe.

Projektā „Privātskolotājs” trīs nedēļu garumā ievāktās anketas joprojām apskatāmas interneta adresē privātskolotāji.lv. Tāpat jau rudenī „Re:Baltica” žurnālisti turpinās pētīt Latvijas skolu noslāņošanos.

3 komentāri
Dāvis
Te lūk ir problēma ,kāpēc jāalgo privātskolotāji turīgām ģimenēn. Ja bērns talants lai būtu talantīgo skolas (iestājeksāmeni), ne tāpēc ka daudz naudas un tad tajā skolā. Tāpat ja daudz naudas tad skolā ņirgājas par skolotājiem un direktori gādā lai naudīgo vecāku bērniem būtu labi vērtējumi. Pie reizes atlaiž talantīgos skolotājus ja šie neliek naudīgo vecāku bērniem labos vērtējumus. Talantīgo skolās būtu jābūt talantīgiem skolotājiem un talantīgiem bērniem ,kuri arī skolā cītīgi strādā ,ja nestrādā vai neiztur konkurenci ,tad jāpāriet uz parastajām skolām .Parastās skolās nekādus privātskolotājus nevajaga ,kuru Dievs ar prātu nav apveltījis (īstenībā gan te ir gēni ,ne Dievs),nekāds privātskolotājs nepalīdzēs ,trūcīgiem nav naudas privātskolotājiem ,lai gan te viņi tiešām varētu palīdzēt.Tāpēc atlasi jau skolas sākuma posmā ,talantus vienā skolā un pārējos citās. Ja talants slinks vai nekauņa ,slēd ārā, ja parastā skolā atklājas brīnunbērns ,viņus pie talantiem.
nevar būt!
Pats esmu nupat izgājis cauri Latvijas izglītības sistēmai un no gadījuma kvalitatīviem datiem iegūtiem varu teikt, ka ģimenes labklājības līmenim ir pietiekami liela ietekme uz bērnu izglītību un karjeras iespējām.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti