Strīdus būtība šajā lietā bija faktiski nostrādātās stundas, par kurām dienests neuzskaitīja un neapmaksāja vai nepiešķīra atbilstošu atpūtas laiku.
16.jūnijā, izskatot bijušā ugunsdzēsēja lietu, Augstākā tiesa secināja, ka ugunsdzēsības dienestā nodarbinātās amatpersonas darba laikā ieskaitāms arī pārtraukuma laiks, jo tā laikā darbinieks nevar pamest dienesta vietu. Proti, 24 stundu darba laikā darbiniekam pienāktos divarpus stundu atpūtas laiks, taču, piemēram, ugunsdzēsējs no darbavietas darba laikā nevar iziet. Tiesa uzdeva veikt darba samaksas pārrēķinu par pēdējiem diviem gadiem.
Tagad kompensācijas vēlas arī citi ugunsdzēsēji, kā arī cietumsargi, robežsargi, policisti, kuru darba apstākļi ir līdzīgi, stāsta Latvijas iekšlietu darbinieku arodbiedrības vadītājs Armands Augustāns.
"Tas, kas ir noticis pagātnē, ir kompensējams naudā. Nav iespējams pa diviem gadiem iedot dienesta darbiniekiem tagad atpūtas laiku, kas ir tuvu diviem mēnešiem. Baidos, ja mēs iedosim darbiniekiem divus mēnešus pēc kārtas atpūtu, tad kas pildīs funkcijas, kas ir uzliktas par pienākumu šiem dienestiem," teica Augustāns.
Par iespējām saņemt šo atlīdzību arodbiedrībās jau interesējas simtiem darbinieku. Tos, kuri vēl nezina par spriedumu, arodbiedrības informē, piebilda Augustāns.
"Protams, ir vēl daudzi cilvēki, kas šaubās, vai pret viņiem netiks vērstas kaut kādas sankcijas," atzina Augustāns, gan paužot pārliecību, ka dienestu vadītāji nevērsīsies pret darbiniekiem.
Lielais vairākums, kas vērsušies arodbiedrībās, uzskata, ka viņiem ir jāizmaksā kompensācija naudā. Tikai atsevišķi cilvēki vēlētos kompensācijā saņemt apmaksātu atpūtas laiku par pēdējiem diviem gadiem. Līdz ar to valsts iestādēm būs jāizšķiras, kā saviem darbiniekiem kompensēt radītos zaudējumus.
"Spriedums ir, tas ir stājies spēkā, cita alternatīva-tiesvedība nav iespējama. Tas ir galīgais lēmums, kas ir jārespektē," teica iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ("Vienotība"), norādot, ka tāpēc Iekšlietu ministrija izveidojusi darba grupu, lai strādātu pie iespējamiem risinājumiem.
"Pirmkārt, gribu pateikt to, ka ar esošajiem cilvēkresursiem mēs nevaram nodrošināt bez papildu resursu piesaistes šāda veida darba organizāciju. Tiek runāts par iespējamiem risinājumiem, kas būs pēc tam. Viens ir 12 stundu darba režīms, vēl ir arī varbūt citi risinājumi," sacīja Kozlovskis.
Iekšlietu ministrs norāda, ka šāda darba organizācija – 24 stundu darbadiena, kurai seko trīs brīvdienas, pastāv kopš neatkarības atjaunošanas ugunsdzēsības dienestā. Daudziem ugunsdzēsējiem tāds darba režīms sniedzis iespēju strādāt brīvajās dienās, lai piepelnītos papildu zemajai algai, strādāt vēl citā darbā. Pārejot uz 12 stundu darbadienu, tā vairs nevarēs darīt, un arodbiedrība norāda, ka vairāki darbinieki izteikušies, ka tad ies prom no valsts dienesta un meklēs darbu citur.
"Pāreja no 24 stundām uz 12, ko apsver kā vienu no variantiem, absolūti nekādi nerisinās to problēmu, uz ko tiesa ir norādījusi šobrīd, jo arī 12 stundu darba režīmā būs jādod iespēja brīvi pamest darba vietu un izmatot šo laiku savās interesēs," norādīja Latvijas iekšlietu darbinieku arodbiedrības vadītājs Augustāns.
Jūlija beigās ministrija iesniegs Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par aprēķināto iespējamo kompensācijas kopējo summu, kā arī par darba organizācijas risinājumiem nākotnē.
