Ukrainas iedzīvotāju atbalsta centrs Vecrīgā, blakus Rīgas domes ēkai, ik dienu apkalpo aptuveni 800 cilvēku. Cita starpā Ukrainas kara bēgļi šeit tiek reģistrēti, jo Valsts robežsardze uz robežas to nespēja izdarīt, un saņem arī personas kodu, jo Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) ar šiem pienākumiem netika galā.
Kā palīdzēt Ukrainai un kara bēgļiem?
- Uzņēmumiem, kas vēlas palīdzēt, reģistrēties šeit.
- Uzņēmumu un NVO tiešais atbalsts Ukrainas bēgļiem Latvijā – reģistrēties šeit.
- Kur var ziedot mantas cilvēkiem no Ukrainas. KARTE
- Labdarības interneta veikals preču ziedojumiem Ukrainas tautai – šeit.
- Ziedot Ukrainas cilvēkiem var šeit.
- Ziedot Ukrainas Aizsardzības ministrijai var šeit.
Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs (“Par!/Progresīvie”) sacīja: “Bēgļu jautājumi pārsvarā ir valsts un Iekšlietu ministrijas funkcija, mēs kā brīvprātīgie esam nākuši palīgā un sakārtojuši šo jautājumu tādā līmenī, ka šie bēgļi tepat blakus var saņemt palīdzību.”
Lai pildītu šos pienākumus, Rīgas dome pieņēmusi darbā un apmācījusi 12 papildu darbiniekus. Šīs izmaksas, protams, tiek segtas no pašvaldības līdzekļiem. Tukšojoties budžetam, izsīkst arī domnieku pacietība.
Kleinbergs sacīja: “Šobrīd ir situācija, kad PMLP ir piešķirti pāri 400 tūkstoš [eiro] papildu finansējums. Bet darbiniekus, lai reģistrētu bēgļus un piešķirtu personas kodus, pieņem pašvaldība, nu, es domāju, ka PMLP arī būtu varējuši pieņemt šos darbiniekus.”
Līdzīga situācija, mazākos apmēros veidojas arī citur Latvijā, atzina Pašvaldību savienība.
Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Aino Salmiņš pauda: “Sākotnēji jau bija doma, ka uzņemšanas iestādes tiks veidotas uz valsts rēķina. Nu – pašlaik sanāk, ka to dara pašvaldības, kas būtu jārisina... Pašvaldības no tā neatsakās, bet tas ir papildu resurss, kas būtu jāfinansē no valsts budžeta.”
Iekšlietu ministre Marija Golubeva (“Attīstībai/Par!”), lūgta paskaidrot, kādēļ viņas pārraudzībā esošā PMLP nespēj pieņemt papildu darbiniekus, lai centralizēti izsniegtu personas kodus Ukrainas civiliedzīvotājiem, nesniedza konkrētu atbildi.
“PMLP štata vietu skaits ir stingri ierobežots, un katra jauna štata vieta jāsaskaņo ar Ministru kabineta lēmumu, un tam šobrīd arī nav finansējuma. PMLP ir nekonkurētspējīgs atalgojums, kurš ir izveidojies vēsturiski,” atzīmēja Golubeva.
Ukrainas kara bēgļu pieplūduma dēļ ministrija lūgusi valdību piešķirt PMLP darbinieku atalgojumam vairāk nekā 427 000 eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Ministre arī cer, ka nākamā gada budžeta prioritārajos pasākumos tiks iekļauta algu celšana pārvaldē.
Bet vai valsts plāno kompensēt arī pašvaldību sniegto palīdzību? Uz to ministre atbildēja izvairīgi: “Es gluži līdz galam nepiekrītu, ka bēgļu vai Ukrainas civiliedzīvotāju uzņemšana ir tikai valsts funkcija. Saskaņā ar Civilās aizsardzības likumu pašvaldībām ir pienākums uzņemt šādus cilvēkus, ja viņi masveidā ierodas Latvijā.”
Šonedēļ Saeima gan iestrādāja likumā prasību no valsts budžet apmaksāt pašvaldību sociālo darbinieku un bāriņtiesu virsstundu darbu. Tādēļ vismaz šo pašvaldību ieguldījumu bēgļu apkalpošanā valdībai nāksies kompensēt.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievija iebruka Ukrainā. Abu valstu sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.
Pēc 29. martā Stambulā notikušajām sarunām Krievija apgalvojusi, ka samazinās karadarbību Kijivas apkaimē, un pieļāva Krievijas un Ukrainas prezidentu tikšanās iespējamību, tomēr Rietumos šos solījumus vērtē piesardzīgi.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Arvien vairāk ārvalstu uzņēmumu boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
