Panorāma

Onkoloģijas plāna centrā – pacients

Panorāma

ST neliek šķēršļus Stambulas konvencijas ratificēšanai

Vilcinās atklāt detaļas par Covid-19 vakcīnu iepirkumu

Parlamentārās izmeklēšanas komisija nerod atbildi, kurš bija atbildīgs par Covid-19 vakcīnu iegādi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Covid-19 vakcīnu pasūtīšana un iegāde pērn gada nogalē bijis liels izaicinājums, jo bijis daudz nezināmā, – tā ierēdņi, kuri piedalījās darba grupā par vakcīnu iegādi, parlamentārajai izmeklēšanas komisijai skaidroja, kādēļ tika pasūtīts mazāks skaits vakcīnu, nekā bija pieejams. Skaidrība, kurš tieši un kāpēc nolēma iegādāties mazāk vakcīnu, gan komisijas sēdē neradās.

Cik daudz un kādas vakcīnas pret Covid-19 iegādāties, pērnā gada nogalē lēma speciāli šim jautājumam izveidota darba grupa. Kādi bija tās uzdevumi un kā tika pieņemti lēmumi, tai skaitā par mazāka skaita vakcīnu iegādi, to piektdien, 4. jūnijā, centās  noskaidrot parlamentārās izmeklēšanas komisijas deputāti, uzklausot darba grupas dalībniekus.

Veselības ministrijas departamenta direktora pienākumu izpildītājs Aleksandrs Takašovs apgalvoja, ka ir pagājis pietiekami ilgs laiks un viņš varētu neatcerēties dažas detaļas.

“Cilvēki darīja savu darbu un pūlējās, lai šis process noritētu, nevarēšu un negribu atbildēt, kurš ir vainīgs,” sacīja Tokašovs.

Veselības ministrijas Vides veselības nodaļas vadītāja Jana Feldmane savukārt piebilda, ka “darba grupa netika oficiāli veidota un tā bija reaģēšana uz situāciju”.

Izmeklēšanā atklājies, ka pērn 21. decembrī no Eiropas Komisijas tika saņemta e-pasta vēstule ar aicinājumu Latvijai līdz darba dienas beigām sniegt atbildi, vai valsts piekrīt iegādāties 420 000 “Pfizer”/”BioNTech” devu. 

Parlamentāras izmeklēšanas komisijas vadītājs Rihards Kozlovskis (“Jaunā Vienotība”) secināja, ka “mēs redzam, ka šajā dienā nekas nenotiek. Notiek spriešana, jautājums aiziet līdz valdībai, un gala rezultātā no sarakstes iznāk, ka Latvija nolemj pieteikties uz 100 tūkstoš devām”.

Nacionālā veselības dienesta iepirkumu nodaļas vadītājs Ainārs Lācbergs  skaidroja, ka “atbildes tajā dienā nebija un jau dienesta izmeklēšanas ziņojumā minēju, ka saņēmu no Zāļu valsts aģentūras direktora e-pastu. Tas bija ar nokavētu termiņu par 100 000 vakcīnu devu iegādi”.

Lācbergs atteicās nosaukt konkrētu personu, kas būtu atbildīga par vakcīnu pret Covid-19 iepirkumu, piebilstot, ka darba grupās izteicās ikviens un tādējādi nonāca pie konkrēta skaita vakcīnu devu, ko iegādāties. 

Tomēr skaidrība, kurš un tieši kāpēc izvēlējās pasūtīt mazāku vakcīnu devu, komisijas sēdē neradās.

“Bažas rada tas, ka visi ierēdņi uzskata, ka vakcīnu iepirkums bija milzīgs izaicinājums, ka viņi bija šausmīgi pārslogoti un tas bija kolektīvs lēmums. Redzu arī, ka atsevišķām personām sākas atmiņas zudums,” sacīja Saeimas deputāts Valērijs Agešins (“Saskaņa”).

Atbilstoši likumam parlamentārās izmeklēšanas komisijai ir tiesības uzaicināt uz savām sēdēm jebkuru personu un uzklausīt tās paskaidrojumus. Komisiju sēdēs piedalās arī Ģenerālprokuratūras pārstāvis.

KONTEKSTS:

Latvija varēja pieteikties arī lielākam “Pfizer/BioNTech” vakcīnu daudzumam, taču pēc veselības nozares ekspertu darba grupas izvērtējuma, ņemot vērā šīs vakcīnas specifiskās uzglabāšanas un izlietošanas prasības, pieņemts lēmums par mazāku daudzumuVeselības ministrija gan uzskata, ka to nevar saukt par kļūdu.

Tāpat pagājušā gada nogalē neformālā veselības aprūpes nozares ierēdņu darba grupa nolēmusi  pasūtīt tikai pusi no piedāvātā augsti efektīvas Covid-19 vakcīnas “Moderna” daudzuma – 336 566 devu.

Kopumā Latvija atteicās no iespējas iegādāties aptuveni 1,3 miljonus vakcīnu devu, kas ļautu vakcinēt aptuveni 650 000 cilvēku, kas ir visi Latvijas iedzīvotāji vecumā virs 55 gadiem.  

Par neizdarībām saistībā ar vakcīnu iepirkumiem sodīti divi Veselības ministrijas ierēdņi – bijusī valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško un ministrijas pārraudzībā esošās Zāļu valsts aģentūras bijušais vadītājs Svens Henkuzens. Viņi savu vainu neatzīst.

Saeima 8. aprīlī pēc 36 deputātu rosinājuma izveidoja parlamentārās izmeklēšanas komisiju, “lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, kā arī nosauktu to politisko amatpersonu vārdus, kuras izraisījušas neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai”. Komisija izveidota uz sešiem mēnešiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti