Panorāma

Atstādinātais A. Abramovs turpinās darbu Centrāltirgū

Panorāma

Latvijas vidusskolēnus neņem studēt Kembridžā

Pārapbedī 30 karavīrus

Pārbedī 30 Ziemassvētku kaujās kritušus karavīrus

Pat pēc 100 gadiem Tīreļpurvā vēl aizvien atrod strēlnieku un krievu karavīru mirstīgās atliekas. Ar Kara muzeja gādību piektdien Valgundes pagasta Peitiņu kapos pārbedīja 30 karavīrus, kuri krita Pirmajā pasaules karā Ziemassvētku kaujās.

Pēc vairāk nekā simt gadu gulēšanas purvā viņiem beidzot būs mūža mājas. 30 karavīru mirstīgās atliekas atrastas dažādās vietās. Meklētāju vienība, kurai ir Brāļu kapu komitejas atļauja, pīšļus nodeva Kara muzejam, kas kopā ar bruņotajiem spēkiem un pašvaldību gādāja par pārbedīšanu.

„Kā izdevās noskaidrot, visi ir krievu armijas piederīgie. Tas neizslēdz iespēju, ka tur ir arī latviešu strēlnieki, jo vairākās vietās, kur viņi tika atrasti, bija diezgan sīvas cīņas, un tajās bija iesaistījušies arī latviešu strēlnieki. Tas attiecināms uz Pirmā pasaules kara Ziemassvētku kaujām. 1917.gada janvāris,” stāsta Ziemassvētku kauju muzeja vadītājs Dagnis Dedumietis.

Piederību izdevies noskaidrot pēc uniformu pogām, ekipējuma un ieroču daļām, bet kritušo vārdi tā arī palikuši nezināmi. „Latviešu strēlnieks no krievu karavīra atšķiras ar krūšu nozīmi. Man ir formas atdarinājums, un ja tā ir...tad var noteikt.  Tādas identifikācijas zīmes nebija,” rāda Dedumietis.

Cariskās Krievijas armija Ziemassvētku kaujās zaudēja 40 000 karavīru. Latviešu strēlnieku rindās bija 2000 kritušo un bezvēsts pazudušo.

Pārbedīt ikvienu karavīru neatkarīgi no tā, kurā armijā viņš bijis, tas ir ētikas un kultūras jautājums, kas stāv pāri karam - uzsver vēsturnieks Andris Tomašūns. „Kara laikā bezvēsts pazudušo karavīru ir ļoti daudz... Varbūt tagad, pēc 100 gadiem, laimīga nejaušība ļaus noskaidrot atrast cilvēka pīšļus un atgriezt vārdu... Tādi piemēri gadās. Bet tas ir ļoti reti, ja nu ir kāda medaļa ar numuru, kas palīdz noskaidrot,” saka Tomašūns.

Tieši apbalvojums pie šineļa atloka palīdzēja  identificēt vienu Ziemassvētku kauju vietās atrastu karavīru. Latviešu strēlnieku Andreju Kurpnieku nākamnedēļ svinīgi guldīs Rīgas Brāļu kapos.

Karavīru pārbedīšana notiek vidēji reizi divos gados. 2013. gadā Peitiņu kapsētā apglabāja 58 Pirmajā pasaules karā kritušos.    

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti