Pagrieziens no Jelgavas šosejas uz Medemciemu ir tā sauktais ''melnais punkts” ceļu kartē jeb vieta, kur bieži notiek auto sadursmes un spēkrati avarē. Uzņēmums “Latvijas Valsts ceļi” lēmis bīstamo krustojumu pārbūvēt un aizliegt uz tā kreiso pagriezienu. Tas nozīmē, ka daudziem Medemciema iemītniekiem, kuriem darbs ir Rīgā, ceļš uz mājām pagarinātos par septiņiem kilometriem. Uzzinot par šādu ieceri, daudzi ciema iemītnieki rīkoja protestus un sāka vākt parakstus pret pagrieziena aizliegšanu.
Ceturtdien, 5. martā, Medemciema iedzīvotāji nogādāja parakstus valdībā. Mēneša laikā pret pagrieziena aizliegšanu parakstījušies 5 300 cilvēki.
“Lūk, ir rezultāts. Grūti bija apkopot, bet [tas ir] visu cilvēku vārdā, kas iesaistījās un paši nāca parakstīties, mēs nevienam neskrējām pakaļ,” saka Medemciema iedzīvotāja Tatjana Alanasova.
Lai gan panākts zināms kompromiss un valsts autoceļu tīkla uzturētājs jau apņēmies trīs gadu laikā virzienā uz Medemciemu izbūvēt speciālu pārvadu jeb tuneli, iedzīvotāji nepiekrīt, ka trīs gadu laikā nogriezties no Jelgavas šosejas pa kreisi nedrīkstēs.
Viņi prasa īstermiņa risinājumu, kā pagriezienu padarīt drošāku vismaz tik ilgi, kamēr tuneli uzbūvēs.
“Piemēram, uz Olaini pabraucot, tur ir luksofors un ir kreisais pagrieziens. Esam redzējuši apgriešanās vietas, arī tīri labs variants. Esam redzējuši arī bez luksofora. Tā kā mēs sakām: re, ir šādi varianti, kas jau strādā!” norāda Medemciema iedzīvotājs Toms Zeltiņš.
Minētos variantus, kā arī priekšlikumu konkrētajā posmā uzstādīt foto radaru un ātruma ierobežojumu atbalsta arī Olaines pašvaldībā. Pašvaldība būtu gatava pati īstenot pagaidu risinājumu, ja vien saņemtu atļauju tam.
“Mēs esam nosūtījuši rakstiski “Latvijas Valsts ceļiem” ierosinājumu un piedāvājumu, ko Olaines novada pašvaldība ir gatava finansēt,
ja “Latvijas Valsts ceļi” izskatīs jebkuru no variantiem, tas ir, otra apgriešanās vieta, luksofors vai krustojums ar apgaismojumu un foto radaru,” stāsta Olaines novada domes priekšsēdētāja padomnieks Kristaps Kauliņš.
Taču, tā kā sarunas šajā virzienā nevedas, aktīvisti dodas pie Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība’) biroja vadības.
“Šeit ir spilgts piemērs tam, ka līdz galam varbūt mājas darbi nav tikuši izdarīti. Un šis ir brīdis, kad varbūt atkāpties un uzklausīt to, ko iedzīvotāji saka un ņemt vērā arī viņu intereses šajā konkrētajā vietā un gadījumā,” pauda premjera biroja vadītājs Jānis Patmalnieks.
Premjera birojs plāno lūgt satiksmes ministru informēt par iespējamiem risinājumiem un tos vēlreiz pārrunāt ar iedzīvotājiem.
