ĪSUMĀ:
- Saeimā iesniegtā iniciatīvā par Kopdzīves likumu parakstu vākšanas laikā “Manabalss.lv” ir papildināta.
- Deputātiem nav pārliecības, vai visi 10 000 parakstītāju atbalstīja papildināto versiju.
- Par to deputāti lūgs skaidrojumu portālam “Manabalss.lv”.
- Par iniciatīvas likteni lems pēc skaidrojumu saņemšanas.
Par Kopdzīves likumu:
Pašlaik, piemēram, partneris, kura nelaulātais dzīvesbiedrs cietis negadījumā, nedrīkst pieņemt nepieciešamos medicīniskos lēmumus sava dzīvesbiedra vietā.
Nelaulāts dzīvesbiedrs nesaņem sava partnera kopšanas tiesības invaliditātes gadījumā.
Nelaulāti dzīvesbiedri nesaņem nodokļu atvieglojumus, nevar mantot, nesaņem atbalstu no valsts vai pašvaldības dzīvesbiedra bojāejas gadījumā.
Kopdzīves likums paredz šis un citas problēmas. Kopdzīves likuma projekts ir izstrādāts pēc Igaunijā pieņemtā Kopdzīves likuma parauga. Tas paredz iespēju nelaulātiem pāriem iespēju pie notāra reģistrēt savu kopdzīvi, kas nodrošinās atbilstošas civilas un administratīvās tiesībās.
Papildus tam Kopdzīves likumprojekta iniciatīvā iestrādāts mehānisms, kas paredz arī faktiskā kopdzīvē dzīvojošu pāru tiesības uz valsts aizsardzību.
Taču pašā iniciatīvā laika gaitā notikušas izmaiņas - tā papildināta ar vēl vienu dokumentu, un nevarot noteikt, vai visi parakstītāji atbalsta mainīto gala versiju.
Pats iniciatīvas teksts nav mainīts, bet papildu dokuments pievienots foruma sadaļā, savukārt parakstītāju atbalsts oficiāli attiecas tikai uz iniciatīvas pamattekstu un sākotnējiem oficiālajiem pielikumiem.
Savāktos parakstus apšaubīja Latvijas reģionu apvienības frakcija. “Tāpēc tas ir svarīgi, lai mēs neradītu precedentu, kad kāds var ar sākotnēji iesniegtu iniciatīvu manipulēt, pievienojot kādus papildus likumprojektus, papildus dokumentus,” bažas pamatoja apvienības deputāte Inga Bite.
Komisija nolēma lūgt oficiālu skaidrojumu “Manabalss.lv” par šo jautājumu un tikai tad lems par iniciatīvas tālāku virzību.
Pašas iniciatīvas teksts “fiksēts un nemainīgs līdz pat iesniegšanai Saeimā, arī šajā gadījumā tas nav ticis mainīts, [..] un parakstītājam vienmēr ir jāzina, par ko viņi parakstās, teksts nedrīkst mainīties, un tas arī nekad netiks mainīts”, norādīja Breidaks.
Saeimā iesniegta iniciatīva, nevis pielikums ar konkrētu likumprojektu, kas bija pievienots komentāros, un iniciatīvas autori portālam “Manabalss.lv” paskaidroja, ka pielikumi netiek iesniegti parlamentam, un šajā gadījumā deputātiem ir jāstrādā ar to iniciatīvas tekstu, par ko cilvēki ir balsojuši, skaidroja Breidaks.
Līdzīgs mutvārdu skaidrojums deputātus nepārliecināja, un viņi lēma kopā ar Saeimas Juridisko biroju sastādīt portālam manabalss.lv konkrētus jautājumus.
“Mēs pieņēmām lēmumu pārliecināties, ka patiešām vairāk nekā 10 tūkstoši parakstījās zem viena teksta, un pēc tam mēs pieņemsim lēmumu, kā rīkoties tālāk,” sacīja komisijas vadītājs Vitālijs Orlovs (“Saskaņa”).
Iniciatīvas iesniedzējs, politiķis Juris Pūce, šos iebildumus uzskata par mēģinājumu formāliem ieganstiem apturēt iniciatīvu tā vietā, lai fokusētos uz problēmas būtību. Turklāt attiecībā uz pienākumiem valsts nereģistrētus pārus gan atzīstot.
“Ir pakāpeniski, īpaši pēdējos gados notikusi nelaulāto pāru pienākumu pret valsti pieaugums. Piemēram, Interešu konflikta likumā ir noteikti pienākumi nepieņemt lēmumus par kopdzīves partneriem, pat ja ģimenes locekļi nav laulāti,” norādīja Pūce.
Tieslietu ministrija iepriekš argumentējusi, ka iecerētais Kopdzīves likums neatbilsts Satversmei, jo tā skaidri un gaiši nosakot, ka valsts aizstāv ģimeni. Savukārt iniciatīvas iesniedzēji liek pretī – ģimene var būt arī, piemēram, vecvecāki, kas audzina bērnus, vai vientuļie vecāki ar bērniem. Līdz ar to nevar teikt, ka ģimene Satversmes izpratnē runā tikai par laulības institūtu.
Būtisku pretestību Kopdzīves likumam rada arī apstāklis, ka tas ļautu oficiāli reģistrēt arī viendzimuma pāru attiecības. Līdz šim aspektam gan šīsdienas komisijas sēdē nepaguva nonākt.
KONTEKSTS:
Par Kopdzīves likuma iniciatīvu parakstījušies 10 276 cilvēki, tā iesniegta Saeimā. Pašlaik nelaulāti partneri nav aizsargāti tādās dzīves situācijās kā, piemēram, dzīvesbiedra nāves vai nelaimes gadījumā, un iniciatīvas autori vēlas to mainīt.
Saeimas frakcijas līdz šim nav paudušas atbalstu šai iniciatīvai. Iepriekš Saeimas Juridiskajai komisijai tika iesniegts Veiko Spolīša priekšlikums, kas paredz ieviest jaunu civiltiesisku institūtu - "partnerību". Taču Saeimas komisijā šī iecere tika noraidīta.
