Par Kopdzīves likumu:
Pašlaik, piemēram, partneris, kura nelaulātais dzīvesbiedrs cietis negadījumā, nedrīkst pieņemt nepieciešamos medicīniskos lēmumus sava dzīvesbiedra vietā.
Nelaulāts dzīvesbiedrs nesaņem sava partnera kopšanas tiesības invaliditātes gadījumā.
Nelaulāti dzīvesbiedri nesaņem nodokļu atvieglojumus, nevar mantot, nesaņem atbalstu no valsts vai pašvaldības dzīvesbiedra bojāejas gadījumā.
Kopdzīves likums paredz šis un citas problēmas. Kopdzīves likuma projekts ir izstrādāts pēc Igaunijā pieņemtā Kopdzīves likuma parauga. Tas paredz iespēju nelaulātiem pāriem iespēju pie notāra reģistrēt savu kopdzīvi, kas nodrošinās atbilstošas civilas un administratīvās tiesībās.
Papildus tam Kopdzīves likumprojekta iniciatīvā iestrādāts mehānisms, kas paredz arī faktiskā kopdzīvē dzīvojošu pāru tiesības uz valsts aizsardzību.
“Ir jābeidz šķirot ģimenes labajās un ne tik labajās. Valstij ir jārada tiesisks regulējums, reaģējot uz sabiedrībā notiekošajām tendencēm – šobrīd lielākā daļa bērnu dzimst ārpus laulības un pāri aizvien mazāk izvēlas slēgt laulības saites, tādējādi negūstot tiesisku aizsardzību no valsts,” norādīja Pūce.
Atbilstoši 2014. gadā Latvijas Zvērinātu notāru padomes un pētījumu centra “SKDS” veiktajai aptaujai, 70% Latvijas iedzīvotāju kopdzīvi bez laulības uzskata par pieņemamu.
“Tāpat arī viendzimuma ģimenēm, kuras ir daļa no mūsu sabiedrības, šobrīd nav nekāda valsts aizsardzības mehānisma. Tāpēc ir ļoti būtiski, ka Kopdzīves likums Latvijā tiek pieņemts un ģimenes - aizsargātas,” skaidroja Pūce.
Jau ziņots, ka Saeimas frakcijas līdz šim nav paudušas atbalstu šai iniciatīvai. Iepriekš Saeimas Juridiskajai komisijai tika iesniegts Veiko Spolīša priekšlikums, kas paredz ieviest jaunu civiltiesisku institūtu - "partnerību". Taču Saeimas komisijā šī iecere tika noraidīta.
