Dienas ziņas

LIAA: Problēmas ar e-adresi var traucēt investoru piesaisti

Dienas ziņas

(Zīmju valodā). Dienas ziņas

Ievēlē jaunu CVK sastāvu un priekšsēdētāju

Par CVK vadītāju apstiprina bijušo Pasaules Brīvo latviešu apvienības priekšsēdi Saulīti

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 3 mēnešiem.

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja amatā ceturtdien apstiprināta bijusī Pasaules Brīvo latviešu apvienības priekšsēdētāja Kristīne Saulīte.

Lielākā daļa deputātu – 68 – balsoja "par", "pret" bija seši "Latvija pirmajā vietā" (LPV) pārstāvji, bet 15 deputāti balsojumā nepiedalījās.

Par CVK vadītāju apstiprina bijušo Pasaules Brīvo latviešu apvienības priekšsēdi Saulīti
00:00 / 02:12
Lejuplādēt

Tāpat deputāti atbalstīja CVK locekļu amatam frakciju izvirzītos kandidātus – Aldi Austeru ("Progresīvie"), Ringoldu Balodi (LPV), Dzintru Kusiņu (Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS)), Ritvaru Eglāju (Nacionālā apvienība), Katarinu Ogorodņiku ("Stabilitātei!"), Sanitu Stelpi-Segliņu ("Jaunā Vienotība") un Baibu Veisu ("Apvienotais saraksts" (AS)).

No koalīcijas partijām, kuras izvirzīja Saulītes kandidatūru, viņai atbalstu izteica AS pārstāvji.  "Mēs nebaidāmies minēt un uzņemties arī zināmu avansā līdzatbildību par to, par šiem izaicinājumiem, kas būs jāpārvar ne tikai Kristīnei Saulītei, bet visai šai komandai," debatēs uzsvēra politiskā spēkā pārstāvis Edgars Tavars.

Saeimas deputāte, kādreizējā Konkurences padomes vadītāja Skaidrīte Ābrama ("Progresīvie")
00:00 / 00:30
Lejuplādēt

Debates pirms balsojuma caurvija līdzšinējo CVK problēmu uzskaitījums, tajā skaitā darbinieku un finansējuma trūkums, iepriekšējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās piedzīvotās ķibeles ar programmatūru vēlēšanu iecirkņos, kā dēļ ar Saeimas pēdējā brīža balsojumu vajadzēja pagarināt vēlēšanu iecirkņu darba laiku. Saeimas deputāte, kādreizējā Konkurences padomes vadītāja Skaidrīte Ābrama ("Progresīvie") apņēmās cītīgi sekot CVK darbam un regulāri aktualizēt komisijas grūtības Saeimā.

Deputāte sacīja: "Diemžēl [CVK ir] iestāde, kas ilgstoši turēta bada maizē un lūdzējas lomā.

Jau ilgāku laiku Centrālā vēlēšanu komisija ceļ trauksmi, ka tuvojas Eiropas Parlamenta vēlēšanas, bet nav piešķirts finansējums. Darbinieki pārslodzes dēļ raksta atlūgumus. Iestāde zaudē jomas profesionāļus, kuri strādājuši pārslodzes režīmā par niecīgu atalgojumu. Un kas tad paliks iestādē, kurai jāorganizē šie demokrātijai nepieciešamie procesi?"

ZZS deputāts Viktors Valainis pauda šaubas, vai Saulīte spēs tikt galā ar pienākumiem bez pieredzes valsts pārvaldē. Valainis gan apliecināja, ka centīsies palīdzēt Saulītei viņas darbā. Arī viņš norādīja uz CVK nepietiekamo finansējumu.

Daiga Mieriņa (ZZS)
00:00 / 00:31
Lejuplādēt

Savukārt Daiga Mieriņa (ZZS) norādīja uz trūkumu, ka uz CVK vadītāja amatu bijusi tikai viena kandidatūra. Šāda prakse, pārvēlot CVK, gan bijusi vairākas reizes. 

Mieriņa norādīja: "Protams, budžets ir tādā apjomā, kā kolēģe teica, ka iepriekšējās Saeimas vēlēšanās labi, ja naudas pietika aploksnēm. Kā vajadzēja šai iestādei plānot, lai izpildītu likumā paredzēto!

Vai Saulītes kundze būs tik spējīga dažu mēnešu laikā iepazīties un aptvert problēmas un nepieciešamo, lai nodrošinātu tuvu esošās Eiropas Parlamenta vēlēšanas?"

Deputāts Ainārs Šlesers (LPV) savukārt aicināja Saulīti būt politiski neitrālu: "Jūs koalīcija virza, bet jūs nedrīkstat būt koalīcijas vadītāja Centrālā vēlēšanu komisijā. Jums jānodrošina tā, lai visa sabiedrība zina, ka Centrālā vēlēšanu komisija ir neatkarīga institūcija un neviens – ne premjers, ne prezidents – neviens nevar piezvanīt un iejaukties jūsu darbā."

Sākotnēji LPV solīja Saulīti atbalstīt, bet pēc kādas īsziņas saņemšanas, kuru partijas priekšsēdētājs Šlesers nolasīja no tribīnes, viņš paziņoja, ka pats nebalsos "par" un aicināja savu frakciju rīkoties tāpat. Politiķis sacīja: "Izrādās, ka Kristīne Saulīte caur "www.jabalso.lv" priekšvēlēšanu laikā aktīvi aģitēja pret mani un pret partiju "Latvija pirmajā vietā". Es teikšu tā, ka, ja jau reiz tā ir bijis un ka nevis viņa pārstāvēja vispār visus... bet, ja viņa aktīvi bijusi iesaistījusies politikā, es mainu savu viedokli."

Saulītes dzīves apraksts (CV) liecina, ka viņa strādājusi vadošos amatos tādos starptautiskos privātos uzņēmumos kā "Rogerseller Myhill" un "CDG Group". Saulīte ieguvusi izglītību biznesa vadībā Harvarda biznesa skolas Sidnejas nodaļā. Tāpat viņa pašlaik studē Rīgas Juridiskajā koledžā. Saulīte pati ir uzsvērusi, ka līdzšinējā darbībā daudz komunicējusi ar dažādām valsts iestādēm, tāpēc ieskats šajā specifikā viņai ir.

Saulīte pēc ievēlēšanas atklāja, ka viņas viena no prioritātēm būs gatavošanās nākamgad paredzētajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Tāpat viņa apņēmusies tikties ar ikvienu CVK darbinieku, lai iepazītos ar viņu skatījumu uz institūcijas darbu. 

"Es esmu neatkarīga persona, es strādāju un strādāšu visiem, man nekas solīts nav, bet vēlēšanām ir jānotiek," uzsvēra Saulīte.

Iepriekš Saulītes un pārējo CVK locekļu kandidatūras guva atbalstu arī Saeimas Juridiskajā komisijā. Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins ("Jaunā Vienotība") atzīmēja, ka kandidāti ir izrādījuši gatavību risināt ar vēlēšanu procesu saistītos izaicinājumus, turklāt daļai no viņiem jau ir pieredze CVK darbā. 

Jaunievēlētās CVK pirmā sēde, kurā tiks ievēlēts komisijas priekšsēdētāja vietnieks un sekretārs, notiks piektdien, 3. februārī, informēja CVK.

Likums "Par Centrālo vēlēšanu komisiju" noteic, ka CVK jāizveido ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc jaunās Saeimas sanākšanas. CVK sastāvā ir deviņi locekļi – vēlētāji. CVK priekšsēdētāju un septiņus komisijas locekļus ievēlē Saeima, bet vienu locekli no tiesnešu vidus – Augstākā tiesa. Par CVK locekli Augstākās tiesas plēnums pērn 12. decembrī atkārtoti ievēlēja Senāta Civillietu departamenta senatori Mariku Senkāni.

CVK ir pastāvīga valsts iestāde, kuras pienākumos ietilpst nodrošināt Saeimas vēlēšanu likuma, Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma, Pašvaldības domes vēlēšanu likuma un likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" izpildi, vienveidīgu un pareizu piemērošanu, kā arī kontrolēt šo likumu precīzu izpildi.

KONTEKSTS:

Centrālā vēlēšanu komisija palika bez vadītājas, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lūdza Saeimai atstādināt no amata pienākumu pildīšanas Kristīni Bērziņu. Tas notika saistībā ar kriminālprocesu aizdomās par iespējamu krāpšanu lielā apmērā, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas izraisījusi smagas sekas, kā arī šo noziedzīgo nodarījumu atbalstīšanu un dienesta dokumentu viltošanu saistībā ar CVK organizētu iepirkumu 2021. gadā. Lietā iesaistītas desmit. personas, tostarp Bērziņa un piecas amatpersonas. Komentējot KNAB sākto kriminālprocesu, Bērziņa norādīja, ka CVK strādājusi pēc labākās sirdsapziņas. 

Tāpat KNAB iepriekš sāktā kriminālprocesā veicis procesuālās darbības informācijas tehnoloģiju uzņēmumā "SOAAR", kas pēdējos gados uzvarējis apjomīgos CVK un citu valsts iestāžu iepirkumos. Šajā kriminālprocesā figurē uzņēmums un tā valdes loceklis. 

CVK arī pēdējā laikā arvien skaļāk cēlusi trauksmi par naudas trūkumu, kas apdraud Eiropas Parlamenta vēlēšanu norisi nākamā gada maijā. Mazā iestāde arī nespēšot rīkot no nākamā gada likumā paredzētos referendumus pašvaldībās, ziņoja LTV raidījums "De facto". 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti