Nomest ar dronu, ielīmēt čībā vai paslēpt ķermenī – kā cietumā mēģina ienest aizliegtos priekšmetus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 10 mēnešiem.

Cietumi kļuvuši mūsdienīgāki, un laikam līdzi seko arī ieslodzītie, rodot arvien radošākus risinājums, kā cietuma teritorijā tikt pie aizliegtajiem priekšmetiem. Savukārt darbinieki pielieto jaunus palīglīdzekļus, kā pārtvert aizdomīgus sūtījumus, tostarp teritorijā iemestus priekšmetus. Cietuma muzejā apskatāmi daži no izņemtajiem aizliegtajiem priekšmetiem.

Cietuma ēnā: Kā cietumā mēģina ienest aizliegtos priekšmetus; ieskats cietuma muzejā
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Ķēdes un tetovēšanas ierīce

Rīgas Centrālcietuma muzeja piecas ekspozīcijas telpas ar cietuma administrācijas palīdzību izveidojis un iekārtojis viens no ieslodzītajiem.

"Cilvēkiem ir iespēja atnākt uz šejieni un izprast tās lietas, kas cietumā ir notikušas, redzēt cietuma vēstures gaitu, kā tas ir attīstījies no seniem laikiem līdz mūsdienām. Ekspozīcijā mēs redzam, ka ir bijušas arī šādas iekārtas," norādot uz ķēdēm, pastāstīja Centrālcietuma darbiniece Inga Rimkus. "Jā, ķēdes. Te cilvēki ir stiprināti. Šobrīd mēs neko tādu neieraudzīsim, jo mēs tomēr dzīvojam civilizētā sabiedrībā."

Šī ekspozīcija ir salīdzinoši jauna, izveidota pirms aptuveni trim gadiem.

Muzejā aplūkojami ieslodzītajiem raksturīgie tetovējumi. "Tā ir sava veida kultūra, ar ko ieslodzītie parāda, kāds ir viņa statuss un hierarhija cietuma dzīvē. Šobrīd tetovējumu kultūra joprojām ir, bet nav vairs tik spilgta, kā bija kādreiz. Piemēram, šeit mēs redzam zirnekli. Tas nozīmē saistību ar narkotisko vielu lietošanu," pastāstīja Rimkus.

Viņa atzina, ka arī mūsdienās ieslodzītie mēdz viens otru tetovēt, taču tas nav atļauts. "Te arī var redzēt ierīces, kā top tetovējumi. Tās ir izņemtās ierīces," norādīja darbiniece.

Muzejā arī ziņas par nošaušanu un bēgšanu

Vienā no telpām vēstīts par notikumiem 1941. gada jūnija beigās, kur pie cietuma ceturtā korpusa pēc padomju režīma rīkojuma prettiesiski nošāva 99 cilvēkus un vēlāk turpat pagalmā apraka. Pirms pāris gadiem pētniekiem izdevies identificēt visus nogalinātos, lielākajai daļai no viņiem atrastas arī fotogrāfijas, kuras muzejā apskatāmas. Savukārt teritorijā izveidota piemiņas vieta.

Minētais Centrālcietuma korpuss dēvēts arī par "nāvinieku" korpusu. Dažādos laikos tur atradās vieninieku kameras uz nāvi notiesātajiem. Pēdējo nāves sodu izpildīja pirms 27 gadiem. Savukārt no ceturtā korpusa pēdējais daļēji sekmīgais bēgšanas mēģinājums notika pirms 30 gadiem, kad, pateicoties izraktajam pazemes tunelim, divi ieslodzītie aizbēga, bet vēlāk tika notverti. Vēl divi gāja bojā, sabrūkot tunelim.

Aizliegtie priekšmeti

"Manuprāt, visinteresantākā ekspozīcija ir priekšmeti, kas izņemti no ieslodzīto ikdienas. Šeit ir dažādi ieroči, kas ir izgatavoti," pastāstīja Rimkus, rādot no lineāla izveidotu nazi.

"Vēl ir interesanta šī daļa – izstādīti priekšmeti, ko cilvēki ir norijuši, ievietojuši savā ķermenī. Cik es zinu, karote visu laiku bijusi topa lieta, ko cilvēki norij. Tā ir iespēja izvairīties no tiesas, uz kuru viņi nevēlas doties, iespēja doties uz ārstniecības iestādi, kur ir citādāki apstākļi un tā tālāk," atklāja darbiniece.

Uzraudzības daļas priekšnieka vietnieks Mārtiņš Rundāns jau desmit gadus strādā cietumā. Šajā laikā pieredzētas dažādas ieslodzīto radošuma izpausmes, slēpjot aizliegtos priekšmetus.

Cietumā nav atļauts ienest telefonus un to sastāvdaļas, narkotiskās un psihotropās vielas, alkoholu un, protams, ieročus.

Visbiežāk uzraugi atrod sakaru ierīces un narkotikas. Nereti radinieki uz satikšanās reizēm atnes vai ieliek sūtījumos aizliegtos priekšmetus.

"Ir novērots, ka pārsvarā tās ir sievietes, kas mēģina ienest dažādu iemeslu dēļ, neapzinoties savas rīcības sekas. Tādi gadījumi ir nereti, jā. Ejot uz tikšanos, tas ir standarts, ka mēģina noslēpt savā ķermenī [aizliegtas lietas]. Vēl jau arī mēģina dažādās precēs: gan ziepēs, smaržu dubultajos dibenos. Nesen bija ziepju gabalā mēģināts telefonu noslēpt, čībās parasti ir ielīmēti telefoni, piesūcinātas žurnālu lapas ar aizliegtajām vielām, kā arī standarts – sadzīves tehnika. Tie, protams, ir grūtāk atklājami gadījumi, bet veiksmīgi pārbaudām ar skeneri un citām ierīcēm. Laiks iet uz priekšu, un citreiz rūteri tiek ielodēti mikroshēmās sadzīves tehnikā," pastāstīja Rundāns.

Ieslodzītajiem priekšmetus kļūst arvien grūtāk paslēpt kamerās, jo uzlabojas cietuma infrastruktūra. "Vecajā infrastruktūrā tās bija sienas, grīdas, kad dēļos taisīja caurumus un slēpa, gultās, protams, cukura trauki ar dubultajiem dibeniem, sāls paciņās un sadzīves tehnikā," pastāstīja Rundāns.

Rīgas Centrālcietuma Uzraudzības daļas priekšnieka vietnieks Mārtiņš Rundāns
Rīgas Centrālcietuma Uzraudzības daļas priekšnieka vietnieks Mārtiņš Rundāns

Narkotikas uzož suns

Aizliegto vielu meklējumos iesaista arī suņus. Apsardzes daļas kinologs Jānis Leigavnieks strādā kopā ar dienesta suni Džordanu, kas diezgan regulāri uzož narkotiskās vielas sūtījumos un pienesumos ieslodzītajiem. Arī šoreiz holandiešu aitu suns ir ko saodis – sūtījumā atrod nezināmu vielu.

Cietumā kinoloģijas darbam izmanto tikai specializētā iestādē apmācītu dienesta suni. Džordanam ir vēl pieci amata brāļi, taču arī šeit ir brīvas vakances.

"Mēs pārbaudām cietuma teritorijā ienākošo autotransportu. Pārbaudām arī cilvēku mantas, kas ienes ieslodzītajiem pienesumus. Drēbēs tiek atrastas nezināmas vielas izbērtā veidā. Ir arī skūšanās putās, zobupastās ieliktas vielas. Tās tiek nosūtītas uz policiju ekspertīzei. Mēs pat, godīgi sakot, nezinām, kas tā par vielu ir," pastāstīja Leigavnieks.

Rīgas Centrālcietuma Apsardzes daļas kinologs Jānis Leigavnieks
Rīgas Centrālcietuma Apsardzes daļas kinologs Jānis Leigavnieks

Apsekot palīdz drons

Savukārt trīs ieslodzījuma vietās apsardzes daļa izmanto bezpilota lidaparātus. Ar dronu apseko Valmieras ieslodzījuma vietas teritoriju cietuma priekšnieka vietnieks Indulis Ceriņš:

"Ikdienā mēs veicam jumtu apsekošanu, pārbaudām, vai tur nav uzmests kāds aizliegts priekšmets.

Parasti tie ir kādi sainīši ar aizdomīgu saturu. Šīs pārbaudes nav katru dienu viena iemesla dēļ – trūkst pilotu. Valmieras cietumā ir divi piloti, kas ar to nodarbojas. Parasti tas ir pēc nepieciešamības, ja ir redzēta kaut kāda kustība – aizdomīgas personas ir pārvietojušās cietumam pieguļošā teritorijā vai ir bijis kāds lidojums virs cietuma ar citu bezpilota gaisa kuģi." Citi dronu lidojumi esot diezgan bieži.

Parasti pārmest cenšas vīstokļus ar ietītām vielām, aizliegtiem priekšmetiem, mobilām ierīcēm. "Tie ir nelieli sainīši, kuri viegli lido. Met ar loku, šauj ar arbaletu, ir arī speciālas ierīces, ar ko izšauj paciņas. Viss ir atstrādāts, lai lidotu pēc iespējas tālāk, augstāk, precīzāk. Par laimi, precizitāte bieži vien klibo," pastāstīja Ceriņš.

Valmieras ieslodzījuma vietas teritoriju cietuma priekšnieka vietnieks Indulis Ceriņš
Valmieras ieslodzījuma vietas teritoriju cietuma priekšnieka vietnieks Indulis Ceriņš

Novērots, ka priekšmetus parasti mēģina iemest cietuma teritorijā profesionāļi, bijušie ieslodzītie, retāk ieslodzīto tuvinieki. Mērķtiecīga tuvošanās cietumam visbiežāk notiek naktī. Tāpēc drons aprīkots ar prožektoru, termokameru un skaļruni saziņai.

Personas, kas mēģina ienest, iesūtīt, pārmest vai kādā citā veidā nodot ieslodzītajiem aizliegtus priekšmetus, nonāk policijas redzeslokā – tiek uzsākta administratīvā vai pat krimināllieta.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti