Noklausīšanās, atlaišana, iesūdzēšana tiesā - kā cenšas ietekmēt medijus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Lai arī fiziskas izrēķināšanas risku ar žurnālistiem Latvijā gandrīz nav, tomēr aizvien ir gana daudz citu veidu, kā mediju vadība, valsts institūcijas vai nenoskaidroti cilvēki var ietekmēt un ietekmē žurnālistus.

Sekas traģiskas, pasūtītājs - nezināms

Tomēr arī Latvijas žurnālisti, kas ar savu darbu atklāj iespējamos noziegumus, shēmas un citas lietas, ko kāds gribētu paturēt noslēpumā, ne vienmēr ir varējuši justies droši.

Traģiskākais no šādiem gadījumiem bija 2001. gadā, kad savas mājas kāpņu telpā Liepājas laikraksta “Kurzemes Vārds” žurnālistam Gundaram Matīsam uzbruka kāds vīrietis.

Žurnālistu smagi piekāva, un divas nedēļas vēlāk viņš slimnīcā nomira. Matīss rakstīja par kriminālām tēmām, kontrabandu, pilsētas “točku” biznesu. Vainīgais vēlāk tiek aizturēts un notiesāts uz astoņiem gadiem, kas tagad jau ir pagājuši. Taču aizvien nav zināms, kas šo noziegumu pasūtīja.

Vēl viens gadījums, kas gan nebija letāls.

2012. gadā kāpņu telpā portāla “kompromat.lv” žurnālistam Leonīdam Jākobsonam uzbruka divi vīrieši, piekāva viņu un iegrieza sejā.

Toreiz viena no viņa publikāciju sērijām bija veltīta tagadējām Rīgas mēram Nilam Ušakovam un viņa sarakstei ar Krievijas vēstniecības pārstāvi. Žurnālistu apsūdzēja sarakstes nozagšanā, bija kratīšana un pat Jākobsona aizturēšana. Žurnālists uzbrukumu saistīja ar materiāliem par Ušakovu. Policija uzbrucējus neatrada un pēc trim gadiem kriminālprocesu slēdza.

Noklausīšanās un kratīšanas - Jaunalksne, Neo un «Aizliegtais paņēmiens»

Vairāk tiešu uzbrukumu žurnālistiem nav bijis, taču centieni izrēķināties ar neērtiem mediju pārstāvjiem ir bijuši arī agrāk.

Viens no tiem ir apšaubāmi kriminālprocesa līdzekļi. Piemēram, 2006. gadā kļuva zināms, ka nelikumīgi ir noklausītas žurnālistes Ilzes Jaunalksnes telefona sarunas, kas tobrīd strādāja LTV raidījumā “De facto”. Viņa pētīja "Digitālgeitas" skandāla sarunas. Bija nopludināti arī žurnālistes sarunu atšifrējumi ar privātām detaļām. Vēlāk žurnālistei tika samaksāta kompensācija un vainīgie – Finanšu policijas darbinieki - notiesāti. Tomēr aizvien nav zināmi pasūtītāji.

Šobrīd Ilze Jaunalksne, tagad TV3 raidījuma “Nekā personīga” žurnāliste, atzīst, ka diskreditācijas riski nav mazinājušies. 

“Kopumā es teiktu, ka Latvijā nav pamata just bailes savai dzīvībai vai veselībai,” saka Jaunalksne.

“Tas, ko gan es vēlos uzsvērt, - notiek nepārtraukti gadījumi diskriditēt žurnālistus, mazināt sabiedrības uzticību tiem. Tas nereti notiek caur personīgiem uzbrukumiem žurnālistu reputācijai vai viņu privātajai dzīvei,” viņa skaidro.

Ir vēl divas lietas, kurās kā instruments izmantota policija. Pirmā no tām ir tā saucamā Neo lieta, kuras laikā Ilmārs Poikāns bija ieguvis datus no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datu bāzēm, un tiek tika publicēti. Poikāns tika aizturēts, bet kratīšana tika veikta arī LTV žurnālistes Ilzes Naglas mājās, izņemts dators un citi datu nesēji. Eiropas Cilvēktiesību tiesa vēlāk atzina, ka vēršanās pret žurnālisti bijusi neadekvāta, apdraudējusi avotu aizsardzību un vārda brīvību. Tika izmaksāta kompensācija.

“Tas, ka policija izvēlējās šādu metodi, lai iegūtu informāciju no žurnālista, bija mediju brīvības pārkāpums, vārda brīvības pārkāpums. Žurnālistam ir tiesības, ne tikai tiesības, bet arī pienākums, aizstāvēt savus informācijas avotus un neatklāt savus informācijas avotus,” uzsver Nagla. “Normālā situācijā tam vajadzētu tikt risinātam caur tiesu. Proti, man pieprasa atklāt informācijas avotu, un man ir tiesības to atteikties atklāt, tādā veidā nodrošinot, ka tie trauksmes cēlāji, kas sabiedrībā ir, var to darīt turpmāk. Es varu aizsargāt savus informācijas avotus,” viņa norāda.

Ir risks, ka šādā situācijā var atrasties jebkurš žurnālists. Tas ir lielākais risks, ka jebkuram, kas sazinās ar kādu cilvēku vai kādu informācijas avotu, kuru bieži vien pats nemaz nezina, nav pasargāts. Pie jebkura var atnākt mājās un pārbaudīt viņa dzīvesvietu vai darba vietu, skaidro Nagla.

Otrs gadījums bija 2016. gadā. Toreiz kļuva zināms, ka ir noklausītas “Aizliegtā paņēmiena” žurnālistes Sanitas Miķelsones telefona sarunas saistībā ar raidījuma veikto pētniecību par Triju Zvaigžņu ordeņu piešķiršanas kārtību. Policija gan taisnojās, ka nav zinājusi, ka tā ir bijusi žurnāliste. Kriminālprocess galu galā tika izbeigts, taču tiesībsargs tagad secinājis, ka šī metode nav bijusi samērīga pret izmeklēšanas vajadzībām un pieļauts tiesību uz vārda brīvību ierobežojums.

Pārdomas par Krutoja ballīti - dažu desmitu tūkstošu eiro vērtībā

No vienas puses, tiesiskā valstī pieņemams līdzeklis, jo žurnālistiem par rakstīto ir jāatbild, taču šeit jāizceļ divi gadījumi, kuros var runāt, vai tas ir samērīgi.

Pirmais no tiem bija 2012. gadā.

Maksātnespējas administrators Māris Sprūds vēršas tiesā pret žurnālu “Ir” saistībā ar rakstu sēriju “Maksātnespējas ķēķis”.

Prasība vēlāk tika noraidīta, taču procesa gaitā 2014.gadā uz laiku tika iesaldēti žurnāla aktīvi aptuveni 23 000 eiro vērtībā - it kā prasības nodrošināšanai. Precedents, kas tika tulkots kā uzbrukums vārda brīvībai. Vēlāk norma tiek labota, ka šādās lietās šādu prasības nodrošinājumu prasīt nedrīkst.

Otrs gadījums bija Nacionālās operas lēmums iesūdzēt tiesā portālu TVNET, kurā publicēts viedokļu raksts par telpu izīrēšanu Krievijas mākslinieka Igora Krutoja ballītei.

TVNET pirmajā instancē zaudē – piedzenamā summa 129 000 eiro, zaudē arī otrā instancē – summa mazāka – 50 000 eiro, bet vienalga žurnālistu aprindas ir sašutušas, ka šie skaitļi ir nesamērīgi. Priekšā vēl trešā instance. “Bijām vērsušies Augstākajā tiesā. Mēs uzskatījām šo sodu par nu.. neadekvātu. Tas bija žurnālistu vārda brīvības un izpausmes ierobežojums,” atminas “TVNET” galvenā redaktore Zita Lunde.

Kritika par ZZS un KHL maksā darbu

Pirmais no tiem bija 2016. gadā, kad laikraksta “Diena” komentētājs Māris Zanders LTV raidījumā “Tieša runa” gada nogalē izteica viedokli par Zaļo un zemnieku savienību (ZZS).

Aptuveni pēc nedēļas viņam darbs “Dienā” tiek uzteikts bez iemeslu paskaidrošanas.

“Es varu tikai subjektīvi teikt, ka tas nebija adekvāti. (..) Es vienmēr esmu centies rakstīt puslīdz objektīvi, cik nu tas ir iespējams, nemeklēt skaļus virsrakstus,” tagad saka Zanders. “Es biju, maigi izsakoties, nedaudz pārsteigts. (..) Parasti, ja ir kaut kādas pretenzijas vienam pret otru, tās izrunā vai vismaz savlaicīgi pabrīdina, nevis tā… dažas dienas pirms Jaunā gada nostāda fakta priekšā. Manuprāt, tas [atlaist no darba] nebija adekvāti, bet nu.. ko darīt?” nosaka Zanders.

“Dienu” šobrīd vada bijušais LTV ģenerāldirektors Edgars Kots, kurš savulaik Latvijas Televīzijā uzteica darbu Kārlim Streipam, kurš -  zīmīgi – arī bija izteicies negatīvi tieši par ZZS.

Otrs gadījums – 2017. gadā “MTG Grupa”, kam pieder Rīgas “Dinamo” spēļu pārraides tiesības, uzsaka darba attiecības sporta žurnālistam Armandam Pučem.

Formālais iemesls – televīzija plānojot mainīt hokeja spēles translācijas formātu. Formāts mainīts, kā izrādās, nav, bet Pučes arī nav, un atliek paša žurnālista izvirzītā versija.

Proti, viņš publikācijās “Sporta Avīzē” pārāk daudz kritizējis šīs hokeja līgas un Rīgas “Dinamo” kluba saimnieku ideoloģiju, un KHL vadība televīzijai izvirzījusi ultimātu – vai nu hokejs bez Pučes, vai Puče bez hokeja.        

“Viņi saskatīja, ka viņi var šo žurnālista domu vai pasaules uzskatu kaut kādā mērā ietekmēt. Respektīvi - izmest viņu no kaut kurienes ārā. Bet pati ideja jau netiek nokauta, un rezonanse, kas tika pēc tam izvērsta, ir mans mazais gandarījums,” saka Puče. “Es nevarēju vēlēties labāku publicitāti tieši šai tēmai, respektīvi - Rīgas “Dinamo” īpašnieki. (..) Lai gan vienai daļai, protams, asaras birst tajos brīžos, kad mēs gūstam vārtus. Šeit nav stāsts par sportu, šeit ir stāsts par tām aprindām, kas šo politisko procesu Latvijā ir ietekmējuši, un tas viņiem nepatika,” klāsta žurnālists.

Kopumā mūsdienu Latvijas žurnālista darbā aizvien ir gana daudz risku, taču to vidū nav fiziskas izrēķināšanās. Par to visi ir droši, ka Latvija šādu līmeni ir pāraugusi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti