No amata atkāpjas Dundagas novada domes priekšsēdētājs un viņa vietnieks

Ceturtdien Dundagas novada domes sēdē Dundagas novada domes priekšsēdētājs Aldis Felts ("Mūsu cilvēkiem") un priekšsēdētāja vietnieks Jānis Mauriņš ("Mūsu cilvēkiem") paziņoja par atkāpšanos no amata.

Abas amatpersonas no amata atkāpjas saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 66. pantu, kas nosaka, ka domes priekšsēdētājs vai viņa vietnieks var atkāpties no ieņemamā amata, rakstveidā paziņojot par to domei. Šādā gadījumā domes priekšsēdētājs vai viņa vietnieks turpina pildīt savus pienākumus līdz nākamajai domes sēdei, kad viņa pilnvaras izbeidzas neatkarīgi no tā, vai šajā sēdē tiek ievēlēts jauns domes priekšsēdētājs vai viņa vietnieks.

Iesniegumu par atkāpšanos abas amatpersonas domei nodevušas trešdien. Felts domes sēdē savu lēmumu atkāpties pamatoja ar personīgiem un ārējiem apstākļiem. Savukārt Mauriņš norādīja, ka no amata atkāpjas, jo nav gatavs pamest savu uzņēmējdarbību.

Gan Felts, gan Mauriņš paziņojuši, ka pašvaldības deputāta mandātu saglabās.

Abas amatpersonas no amata atkāpušās no 27. janvāra, tādēļ Felta un Mauriņa pilnvaras izbeidzās, sākoties domes sēdei.

Dundagas novada pašvaldības nolikuma 67. pants nosaka, ka, ja domes sēdē nepiedalās domes priekšsēdētājs un/vai domes priekšsēdētāja vietnieks, deputāti ar klātesošo balsu vairākumu no sava vidus ieceļ domes sēdes vadītāju.

Lai 28. janvāra domes sēde varētu notikt, visi deviņi deputāti par domes sēdes vadītāju iecēla deputātu Feltu.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, pēc 2017. gada pašvaldību vēlēšanām Dundagas novada domē ievēlēti deviņi deputāti, kuri pārstāv trīs vēlētāju apvienības. Pieci mandāti ir vēlētāju apvienībai "Mūsu cilvēkiem", trīs mandāti - "Strādāsim kopā", bet viens mandāts - "Mūsu novadam".

Felts bija vienīgais pretendents uz domes priekšsēdētāja amatu, kurā tika ievēlēts vienbalsīgi.

Nesaskaņas Dundagas novada pašvaldībā sākās jau 2018. gadā, kad četri deputāti pieprasīja no Dundagas novada pašvaldības izpilddirektores amata atbrīvot Janitu Valteri, jo viņas "darba stila" dēļ amatu atstāja pašvaldības darba nodrošināšanai nepieciešamie speciālisti.

Dundagas novada dome neveiksmīgi tiesājās ar Kolkas pagasta pārvaldes vadītāju Aldi Pinkenu, kuru nepamatoti atbrīvoja no amata un pēc tiesas lēmuma pašvaldība atjaunoja amatā.

2019. gada augustā aptuveni 150 Dundagas un Kolkas iedzīvotāju sarīkoja protesta akciju, kurā pieprasīja atjaunot amatā Pinkenu. Pašvaldība sabiedrības aicinājumu ignorēja.

Pagājušā gada nogalē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pašvaldībai lika izpildīt Kurzemes rajona tiesas 22. janvāra spriedumu, kurā tika atzīts, ka Dundagas novada pašvaldības izpilddirektores 2019. gada 12. augusta darba līguma uzteikums Dundagas novada Kolkas pagasta pārvaldes vadītājam bija prettiesisks. Ar spriedumu no Dundagas pašvaldības tika nolemts piedzīt finanšu līdzekļus – vidējo izpeļņu par darba piespiedu kavējuma laiku nepamatoti atbrīvotajai personai, kā arī citus ar tiesvedību saistītus izdevumus.

Šāds spriedums deva pamatu vērtēt jautājumu par pašvaldības amatpersonu atbildību un zaudējumu piedziņu regresa kārtībā, ja amatpersona, pildot amata pienākumus, ar nodomu vai aiz rupjas neuzmanības ir radījusi mantiskus zaudējumus publiskai personai.

Pašvaldībai minētās darbības ir jāveic, taču ne pēc savas iniciatīvas, ne arī ministrijas vairākkārt nosūtītiem pieprasījumiem, tas nav izdarīts. Proti, domes priekšsēdētājs nav izpildījis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) norādījumu nodrošināt jautājuma par Kurzemes rajona tiesas sprieduma izskatīšanu un pašvaldības amatpersonu un darbinieku rīcības izvērtēšanu iekļaušanu domes sēdē, informējot domes deputātus par Kurzemes rajona tiesas spriedumā noteikto, izvērtējot iesaistīto amatpersonu un darbinieku rīcību, kura radījusi mantiskos zaudējumus pašvaldībai, kā arī izvērtējot nepieciešamību un tiesisko pamatu pieprasīt, lai amatpersonas un darbinieki atlīdzina zaudējumus.

Ministrijā sacīja, ka šādu rīcību VARAM uzskata par nepamatotu, jo, pamatojoties uz likumu "Par pašvaldībām", tikai dome var iecelt amatā un atbrīvot no amata izpilddirektoru. Līdz ar to tikai pašvaldības domes kompetencē ir izvērtēt pašvaldības izpilddirektora rīcību. Ņemot vērā minēto, ministrijas skatījumā nav pamata Dundagas novada priekšsēdētāja apgalvojumam, ka pašvaldības dome šādu izvērtējumu nevar veikt, citādi faktiski nebūtu realizējamas likumā noteiktās pilnvaras atbrīvot no amata izpilddirektoru.

"Tāpat Dundagas novada domes priekšsēdētāja pienākumos ietilpst organizēt domes darbu tā, lai tas atbilstu normatīvajos aktos noteiktajam," norādīja ministrijā.

To, kādēļ nevērtē jautājumu par pašvaldības amatpersonu atbildību un zaudējumu piedziņu regresa kārtībā, Felts pamatoja ar to, ka izpilddirektorei vairākus mēnešus ir darba nespēja. "Es uzskatu, ka laikā, kad darbiniece atlabst pēc operācijas, nav tiesiski, ētiski un cilvēcīgi lemt par darbinieka rīcību, izdodot prettiesisku darba līguma uzteikumu," novembrī sacīja Felts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt