Panorāma

Panorāma

Panorāma

Krievijas militāro mācību atskaņas

Sāk sarunas par skolu tīkla sakārtošanu

Ministre sarunās par skolu tīkla sakārtošanu sola uzklausīt katru pašvaldību

Šis skolām ir pārmaiņu laiks. Līdz ar administratīvi teritoriālo reformu varētu mainīties arī skolu karte. Tāpat līdz ar kompetenču mācību saturu jau nākamgad vidusskolēni varēs padziļināti apgūt pašu izvēlētos mācību priekšmetus. Vai skolas varēs nodrošināt dažādību? Un kā skolu karte varētu mainīties tuvāko gadu laikā? Izglītības ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija) sola lēmumus nebalstīt vien uz ekonomiskiem apsvērumiem, bet gan uzklausīt katru pašvaldību.

Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) trešdien, 14. augustā, sākušās intensīvas sarunas ar pašvaldībām par skolu tīkla reorganizāciju. Kā pirmās Rīgā trešdien ieradās piecas pašvaldības no Kurzemes, bet izglītības ministre iecerējusi aprunāties ar visām 119 pašvaldībām.

Izglītības ministre Šuplinska gada sākumā paziņoja, ka viņa neplāno turpināt sava priekšgājēja Kārļa Šadurska ("Vienotība") laikā iesākto skolu tīkla sakārtošanu, jo Šadurska plāns esot balstīts vien uz ekonomiskiem apsvērumiem. Tā vietā ministre tiekas ar katru pašvaldību individuāli.

"Mēs kā Izglītības un zinātnes ministrija esam nākuši ar savu plānu par četru līmeņu skolu tipiem, kas arī nosaka klašu skaitu, skolēnu skaitu klasē un tā tālāk," teica ministre.

Šuplinskas plāns paredz Latviju iedalīt četros reģionālos līmeņos – pilsētās ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju, administratīvo teritoriju attīstības centros, pagastos un pierobežu zonās.

Tāpat kā vecajā modelī spēkā paliek princips – jo lielāka teritoriju, jo lielāks skolēnu skaits. Vienlaikus vērā ņemšot arī to, vai skolām pietiek pedagogu un vai mazās skolas varēs nodrošināt prasības līdz ar izmaiņām mācību saturā.

"Mēs runājam arīdzan par vidusskolu specializāciju, kas ir svarīga no 2020. gada, kad pārejam uz kompetenču izglītību," norādīja Šuplinska.

Trešdien notika pirmās tikšanās ar Liepājas, Rucavas, Nīcas, Brocēnu un Grobiņas pašvaldību. Piemēram, Grobiņā šovasar no sešām skolām izveidota viena. Grobiņas novadu nākotnē plānots pievienot Liepājai, un viena skola bijušā Grobiņas novada teritorijā saglabāšoties kā spēcīgs izglītības centrs. Taču būtiskākā problēma – nav, kas māca.

"Tās nav tikai vairs eksaktās zinātnes. Jā, man trūkst ķīmijas, man trūkst matemātikas, bet šajā gadījumā ir parādījusies arī krievu valoda. Tepat Rīgā latviešu valodas skolotāju trūkums ir milzīgs," teica Zentas Mauriņas Grobiņas novada vidusskolas direktore Laila Urbāne.

Tikmēr sāpīgi lēmumi vēl priekšā citiem novadiem. Brocēnu novadā ir trīs pamatskolas, no kurām vienā skolēnu skaits ir pietiekami liels, bet divu citu pamatskolu nākotne nav skaidra. Brocēnu novadu nākotnē plānots pievienot Saldum.

"Mēs esam gatavi cīnīties par to, ka skolām ir jābūt pagastos. Jo tad, ja pagastos nav skola, tad mēs ļoti labi zinām, ka arī šajos pagastos vienkārši nav cilvēku," sacīja Brocēnu novada domes priekšsēdētāja Solvita Dūklava.

Sarunas turpināsies arī ceturtdien, 15. augustā, un piektdien, 16. augustā. Cik ilgs laiks būs vajadzīgs, lai satiktos ar visām pašvaldībām, grūti prognozēt. Patlaban sarunas ieplānots pabeigt līdz šī gada beigām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti