Rīta intervija

Zanda Kalniņa-Lukaševica: ES nākotnes jautājums - atjaunot ticību savienībai

Rīta intervija

Labi pārzina sociālo realitāti. Saruna ar Juri Jansonu, Valsts prezidenta amata kandidātu

Ilga Šuplinska neatcels lēmumu par finansējuma pārtraukšanu specializētajās skolās

Šuplinska: Skolu reforma nav izdevusies

Ir acīmredzams, ka skolu reforma nav izdevusies, jo pašvaldības nav risinājušas situāciju, kad skola kļūst arī par sociālo funkciju risinātāju, ne tikai par izglītības iestādes funkciju pildītāju, intervijā Latvijas Radio sacīja izglītības un zinātnes ministre Ilze Šuplinska (Jaunā Konservatīvā partija (JKP)).

Viņa norādīja, ka skolu tīkla sakārtošana ir vairāku gadu garuma aktualitāte un iepriekšējās valdības darba laikā tapusī skolu karte netiek pārņemta "viens pret vienu". Kontekstā ar administratīvi teritoriālo reformu tiks noteikti četri reģionu bloki, kuros būs izstrādāti noteikumi par klašu lielumu. Viens reģions būs pilsētas ar iedzīvotāju skaitu virs 50 000, citi - esošie administratīvie centri, pagastu teritorijas, kā arī Eiropas Savienības ārējā robeža un reti apdzīvotas vietas.

Šuplinska norādīja, ka aptuveni puse no Latvijas skolām varētu neatbilst plānotajiem kritērijiem - visvairāk vidējās izglītības posmā. "14. maijā būs ziņojums valdībā. Turpināsies darbs pie kritērijiem. Ceru, ka septembrī kvalitatīvie kritēriji būs jau tādā pakāpē, ka ar tiem strādās skolas," teica ministre. Viņa arī pauda, ka minimālo skolēnu skaita normu pašvaldības varēs neievērot, bet tad tām pašām nāksies šādas skolas dotēt.

KONTEKSTS:

Pirms diviem gadiem izstrādātais skolu tīkla reformas piedāvājums ir nepilnīgs. „Visi dati ir balstīti tikai uz ekonomisko izdevīgumu. Tajā ir ņemti vērā tikai divi kritēriji – viens ir saistīts ar skolotāju atalgojumu, otrs ir loģistika, kas pastāv starp skolām," sacīja ministre. Tāpēc esošais skolu optimizācijas plāns ir nepilnīgs, un līdz 29. martam Izglītības un zinātnes ministrija gaida pašvaldību redzējumu, lai analizētu konkrētajā pašvaldībā izstrādāto modeli un piedāvātu savu skatījumu,” iepriekš norādīja ministre.

Stāstot par savu redzējumu, viņa pieļāva, ka daļa skolu, kurās patlaban mācās ļoti maz skolēnu, varētu tikt pārveidotas par jauna tipa skolām, proti, saimes skolām. Šāds skolu modelis darbojoties, piemēram, Somijā. Tas nozīmē, ka skolā, kurā mācās mazāk nekā 30 skolēni, uz pilnu slodzi strādā divi skolotāji, nevis astoņi vai desmit skolotāji strādā uz nepilnu slodzi.

Valdības vadītājs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") izteicies, ka par „atslēgas reformām” uzskata administratīvi teritoriālo, veselības un izglītības reformu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti