Pusdiena

Krievijas varasiestādes atzīst tikai daļu no pārkāpumiem prezidenta vēlēšanās

Pusdiena

Notiks vēl viena Latvijas Basketbola savienības ārkārtas valdes sēde

Aprit mēnesis, kopš aizturēja LB šefu Rimšēviču

Mēnesi pēc Rimšēviča aizturēšanas lielākas skaidrības par lietu nav

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Ir apritējis mēnesis, kopš Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB)  aizturēja Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču un politiķiem pietuvināto uzņēmēju Māri Martinsonu, bet pagaidām lielākas skaidrības par lietas būtību nav.

Rimšēviču tur aizdomās par vismaz 100 000 eiro liela kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu, bet uzņēmēju – par kukuļošanas atbalstīšanu. Nedz Rimšēvičs, nedz Martinsons vainu neatzīst.  

Marta sākumā Saeimas vairākums aicināja Rimšēviču atkāpties no Latvijas Bankas prezidenta amata. Viens no KNAB noteiktajiem drošības līdzekļiem liedz Rimšēvičam pildīt centrālās bankas prezidenta amatu. Tiesa, Saeimas balsojumam ir tikai aicinošs raksturs. Likums saka, ka Saeima var atbrīvot no amata centrālās bankas prezidentu tikai pēc viņa iesnieguma vai pēc notiesājoša sprieduma.

Rimšēvičs uzreiz pēc atbrīvošanas no īslaicīgās aizturēšanas izolatora paziņoja, ka no amata neatkāpsies.

Savukārt Saeimas simbolisko balsojumu centrālās bankas vadītāja advokāts Saulvedis Vārpiņš ziņu aģentūrā LETA nodēvēja par politisko spiedienu uz Rimšēviču un Eiropas Centrālo banku. Vēl pirms šī parlamenta balsojuma advokāts medijiem vēstīja, ka Rimšēvičs tuvākajās dienās vērsīsies ar iesniegumu Eiropas Savienības (ES) Tiesā par aizliegumu apmeklēt Eiropas Centrālās bankas padomes sanāksmes.

Latvijas Radio vēlējās uzzināt, vai solījums ir pildīts un sūdzība ES Tiesā ir iesniegta, taču Rimšēviča advokāts uz zvaniem neatbildēja. Nerunīgs bija arī kukuļošanā aizdomās turētais -  nenoklausoties jautājumu, Rimšēvičs nolika klausuli.

Ziņas par pašu lietas būtību joprojām ir skopas. Preses konferencē uzreiz pēc Rimšēviča un Martinsona aizturēšanas KNAB priekšnieks Jēkabs Straume paziņoja, ka procesam nav nekāda sakara ar šobrīd Latvijā strādājošajām kredītiestādēm, tā apgāžot vēlāk Rimšēviča teikto, ka notikušais ir vairāku banku vadītāju atriebība.

Neoficiālas ziņas liecina, ka kriminālprocess ir saistīts ar pirms trim gadiem likvidēto “Trasta komercbanku”. Šī banka bija ierauta vairākos starptautiskos naudas atmazgāšanas skandālos. Arī pēc likvidēšanas tās vārds figurē vairākos kriminālprocesos.

Lielāka skaidrība par notikumiem, kuru dēļ Rimšēvičs un Martinsons atzīti par aizdomās turētajiem, visdrīzāk būs tad, kad KNAB lietu apsūdzības uzrādīšanai nodos prokuratūrai.

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers pagājušajā pirmdienā Latvijas Televīzijai sacīja, ka izmeklētāji kopā ar uzraugošo prokuroru aktīvi strādā. Uzdevums ir lietā skaidrību ieviest pēc iespējas ātrāk.

Pirmstiesas izmeklēšana var ilgt gadiem, bet Kalnmeiers gan sacīja, ka šīs krimināllietas atšķetināšanā gadi nebūs nepieciešami.

 KONTEKSTS: 

Rimšēvičs tiek turēts aizdomās par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā - ne mazāk kā 100 000 eiro organizētā grupā. Otrs šajā lietā aizdomās turētais ir uzņēmējs Māris Martinsons. “De facto” ziņoja, ka KNAB sāktais kriminālprocess pret Rimšēviču ir saistīts ar 2013.gada notikumiem un šobrīd likvidējamo "Trasta komercbanku". Pats Rimšēvičs paziņoja, ka viņš ir kļuvis par dažu komercbanku koordinēta uzbrukuma mērķi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti