ĪSUMĀ:
- Policija: No 2012. līdz 2019.gadam OIK sistēmā negodprātīgi pārdota elektrība.
- VP: Uzņēmēji pārdeva ne tikai likumā atļautos pārpalikumus no koģenerācijas, bet gan vairāk.
- VP: EM amatpersonas, nepārbaudot gada pārskatus, pieļāva šādu situāciju.
- Policija – kopumā valstij nodarīts zaudējums vairāk nekā 3 miljoni eiro.
- OIK izmaksas gala rezultātā sedz visi elektrības gala patērētāji.
Obligātā iepirkuma komponente (OIK)
Obligātais iepirkums ir valsts atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražotājiem koģenerācijas stacijās vai no atjaunojamiem energoresursiem.
Valsts iepērk elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, maksājot garantēto maksu par elektrostacijās uzstādīto jaudu, sedz balansēšanas izmaksas, kā arī administratīvās izmaksas.
Savukārt šīs izmaksas sedz visi elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam kā OIK maksājumu.
OIK apmēru ietekmē dabasgāzes cena, elektroenerģijas cena biržā un elektroenerģijas patēriņš. No 2018.gada OIK sistēma mainīta – iepriekš elektrības patērētāju maksājums piesaistīts patērētajai enerģijai kā konkrēts tarifs par katru patērēto kilovatstundu. No šī gada OIK maksā gan kā fiksēto tarifu par katru patērēto kilovatstundu - un šis maksājums samazinājies -, gan kā “jaudas OIK par ampēriem”, kas ir fiksētais tarifs par pieslēguma jaudu. Jo pieslēguma jauda lielāka, jo lielāks fiksētais maksājums.
LETA ziņoja, ka viena no divām aizdomās turētajām personām patlaban vairs EM nestrādā, bet otra turpina ieņemt amatu šajā ministrijā.
Policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvalde šā gada 13. maijā nosūtīja Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai kriminālprocesu pret divām personām par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, ja ar to izraisītas smagas sekas.
Pirmstiesas izmeklēšanā policija noskaidroja, ka laikā no 2012. līdz 2019. gadam divu Ekonomikas ministrijas amatpersonas pienākumu neizpildīšanas rezultātā obligātās iepirkuma komponentes (OIK) ietvaros negodprātīgi pārdota elektroenerģija un valstij nodarīti zaudējumi vairāk nekā trīs miljonu eiro apmērā.
2018. gada 25. aprīlī policijā tika uzsākts kriminālprocess par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, ja valsts amatpersona aiz nolaidības neizdara darbības, kuras tai pēc likuma un uzlikta uzdevuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valstij un pārvaldības kārtībai, ja ar to izraisītas smagas sekas.
Saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likumu publiskajam tirgotājam ir pienākumi iepirkt koģenerācijas stacijās saražoto elektroenerģiju, kas saražota, izmantojot atjaunojamos energoresursus.
Komersantiem bija tiesības pārdot par noteiktu cenu tikai saražotās elektroenerģijas atlikumu, kas palicis pēc elektroenerģijas izlietošanas koģenerācijas stacijas vajadzībām.
Šo iepirkumu izmaksas sedz visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam, kompensējot publiskajam tirgotājam iepirkuma izdevumus.
Komersantiem, kas saņēma tiesības pārdot koģenerācijā saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, katru gadu līdz 1. martam bija jāiesniedz Ekonomikas ministrijā pārskats, kurā bija jānorāda koģenerācijas stacijā saražotās, tīklā nodotās, kā arī tirgotās elektroenerģijas apjoms.
Pirmstiesas laikā iegūtās ziņas liecina par to, ka laika posmā no 2012. gada aprīļa līdz 2019. gada 1. februārim koģenerācijas elektrostacijas gada pārskatus pārbaudīja konkrētas Ekonomikas ministrijas atbildīgās amatpersonas.
Izmeklēšanā noskaidrots, ka ministrijas kontrole bija nepilnīga, tāpēc komersanti izmantoja iespēju pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros negodprātīgi.
Ekonomikas ministrijas atbildīgo amatpersonu pienākumu nepildīšanas rezultātā tika izraisītas smagas sekas - valstij tika nodarīts materiāls zaudējums lielā apmērā, secināja policija.
Vienas amatpersonas pienākumu nepildīšanas rezultātā Latvijai nodarīts zaudējums ne mazāk kā 2 656 449,27 eiro apmērā, otras - vismaz 432 048,6 eiro apmērā.
Valsts amatpersonas apzinājās, ka neizpilda viņiem ar Ekonomikas ministrijas struktūrvienības vadītāja uzlikto pienākumu, tas ir, laikus nepārbauda komersantu gada pārskatus, lai noskaidrotu, vai tiek ievērots elektroenerģijas pašpatēriņa princips koģenerācijas stacijām, ka arī neizdarīja darbības, kas viņam bija jāpilda saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likumu un noteikumiem, proti, uzraudzīt komersantus, lai obligātā iepirkuma ietvaros tiktu pārdota tikai tā saražotās elektroenerģijas daļa, kura atlikusi pēc elektroenerģijas izlietošanas elektrostacijas vajadzībām, norādīja policija.
KONTEKSTS:
Iepriekš uz trūkumiem OIK sistēmas kontroles mehānismā norādīja arī Valsts kontrole, solot vērsties tiesībsargājošajās iestādēs. OIK sistēmu izmeklēja arī Saeimas izmeklēšanas komisija, secinot, ka atbildīgo daudz, bet vainīgo nav. Komisija norādījusi, ka politiskā atbildība par daudz kritizēto OIK solidāri jāuzņemas amatpersonām, kas lēmušas par sistēmas ieviešanu. Tomēr nekādu pretlikumīgu ietekmi uz amatpersonu lēmumiem komisija nav konstatējusi.
Tikmēr Saeima pērn rudenī konceptuāli atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredz obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanu elektrības patērētājiem, un pašlaik šo ieceri pirms izskatīšanas parlamenta 2. lasījumā vērtē Tautsaimniecības komisija.
