"Studenti, kas studē filiālēs, viņi ļoti augstu novērtē tieši to, ka tas ir tuvāk dzīvesvietai. Īpaši tie, kuriem ir darbs reģionā, īpaši tie, kuriem ir ģimenes, viņi mazāk laika patērē tieši braucienam uz Rīgu. Šobrīd, es domāju, arī tas uzņemto studentu skaits būs lielāks, jo patiešām pirmo reizi mēģinājām arī ziemas uzņemšanu organizēt," stāsta Kraģe.
Kraģe arī saka – šobrīd ar reģionu filiālēm izveidots stabils augstākās izglītības tīkls. Filiālēs bieži vien mācās tie, kas lēmuši pārkvalificēties vai arī jau pie esoša darba nepieciešama atbilstoša izglītība.
"Studijas filiālēs, tuvāk dzīvesvietai, protams, tie ir arī dažāda vecuma studenti. Ir gan jauni, tikko kā pēc skolas, pēc vidējas izglītības iegūšanas. Un liela daļa arī ir tādi, kuri jau ir ar ģimenēm, ar stabilu darba vietu konkrētajā reģionā," klāsta LU Reģionālā centra vadītāja.
Viena no lielākajām LU filiālēm atrodas Kuldīgā. Tās vadītāja Ruta Kurloviča, kura šeit strādā jau kopš RPIVAS darbības, norāda, ka nekādas izmaiņas neizjūt. Šeit mācās studenti no 13 novadiem. Iedzīvotāji izrāda arī vēlmes pēc jaunām programmām.
"Izteikti interese ir par informācijas tehnoloģiju speciālistiem no novadiem. Tad mazāk, bet tomēr interese ir par juristiem. Bet pat vairāk varētu teikt – juristu palīgiem. Šo vēlmi ir izteikuši uzņēmēji un ne tikai, arī citi iestāžu vadītāji, kuriem nepieciešamas arī juridiskās zināšanas blakus savam amatam," saka Kurloviča.
Bet Madonas un Jēkabpils filiāļu vadītāja Lolita Kostjukova stāsta, ka šis gads Madonā bijis ar vēsturiski lielāko studentu interesi. Šogad plānots atvērt arī jaunu programmu – sporta pedagogs. Arī nedaudz lielākajā Jēkabpils filiālē studentu skaits ir stabils.
"Šogad mēs esam uzņēmuši rekordlielu skaitli pirmskolas izglītības programmā - nepilnus 40 studentus. Bet filiālē pašlaik mācās nepilni 60, ja runa ir par Madonas filiāli. Un Madonā šajā programmā studē no 18 novadiem. Jēkabpils jau arī vēsturiski bijusi nedaudz lielāka filiāle, tur studē aptuveni 100 studenti," uzskaita Kostjukova.
Savukārt Alūksnes filiālē studentu skaits nav tik liels. Direktore Anita Pētersone gan norāda, ka arī viņi cenšas programmas veidot atbilstoši reģiona vajadzībām:
"Tā kā reģionos tomēr ir ļoti liels pensionāru skaits un atveras arvien jauni pansionāti, tad sociālais darbs bija tieši tā specialitāte, kuras trūka. Tāpēc arī tagad ziemā tiek piedāvāta programma ''Sociālais darbs'' un vasarā arī."
To, ka reģionos var iegūt tieši to izglītību, kas tur nepieciešama, atbalsta arī Latvijas Pašvaldību savienība (LPS). Tās izglītības eksperte Ināra Dundure gan vērš arī uzmanību, ka vēl svarīgākā šeit tomēr ir izglītības kvalitāte.
"Ja nodrošina augstskola filiālēs attiecīgu kvalitāti, protams, ka tas ir svarīgi un ļoti labi, ka tuvāk viņa ir pieejama. Taču, ja nenodrošina šo kvalitāti, tad laikam pašvaldību viedoklis ir, ka nebūs par katru cenu jāsaglabā, ja nav kvalitātes," piebilst Dundure.
Kraģe no LU arī saka, ka plāns ir reģionālās filiāles izveidot par vēl lielākiem reģionālajiem izglītības centriem, tās attīstot arī turpmāk.
Plānos ir ieviest dažādus internaktīvus mācību veidus, arī konsultējoties ar reģiona pašvaldībām, turpmāk tur atvērt tieši tās mācību programmas, kuru jomu speciālisti konkrētajam reģionam ir nepieciešami.
