Viņš skaidro, ka abas amatpersonas "taisnā ceļā vienojās, atbalstīja un stūma uz priekšu" projektu.
Kā skaidro pārvaldnieks, "tagad saka, ka ir aplam. Kāds var uzskatīt, ka šis terminālis tiek būvēts nepareizi, dārgi, vecām tehnoloģijām. Tas, ka tas tā nav, ir apliecinājums tam, ka ir noslēgts līgums ar nomnieku - "Strek", kurš tādas muļķības nav teicis un nesaka".
Vienlaikus, kā liecina publiski pieejamā informācija, Makarovs patlaban strādā "Strek", ar kuru pagājušajā nedēļā ar nelielu aizkavēšanos tika parakstīts līgums par Krievu salas infrastruktūras izmantošanu. Otrs nomnieks - "Rīgas centrālais termināls" - joprojām analoģisku līgumu atsakās parakstīt.
"Satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V) patlaban, visticamāk, pilda Krievu salas viena no potenciālajiem nomniekiem - "Rīgas centrālā termināla" (RCT) - advokāta funkciju un cenšas šo projektu apstādināt, jo nomniekam nav izdevīga Krievu salas projekta tālāka realizācija," norāda Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs.
Viņš apgalvo, ka Eiropas Savienības līdzekļu nauda nav apdraudēta un kravas no Rīgas ostas neaizies, ja valsts pārstāvji netraucēs ar filozofiskiem apcerējumiem par pastāvošiem riskiem apgūt naudu.
Kā ziņots, šonedēļ tika sasaukta Rīgas brīvostas valdes sēde, kurā četri valsts pārstāvji bija rosinājuši no amata atbrīvot Loginovu, jo viņš neesot noteiktajos termiņos ievērojis Krievu salas projekta rīcības plānu, tā rezultātā jau otro reizi atbildīgajām iestādēm radot pamatu apturēt Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu projektam un radot brīvostai jaunus finanšu riskus. Loginovs amatā tomēr palika.
Krievu salas potenciālie nomnieki - stividorkompānija "Riga Coal Terminal" - vēstulē valdībai iepriekš norādīja, ka osta nav izpildījusi iepriekš parakstītajā līgumā uzliktās saistības izbūvēt un nodot ekspluatācijā ostas termināli ar atbilstošu infrastruktūru, lai varētu realizēt biznesa plānā ietvertās kravu operācijas. Vairāk nekā septiņus ar pusi gadus no pārvaldes neesot saņemts neviens darbu pieņemšanas un nodošanas akts par posmu darbu izpildi. Osta esot vienpusēji noteikusi izbūvējamos objektus un infrastruktūru. Tāpat uzņēmuma pārstāvji nav pielaisti pie jebkādiem būvniecības tehniskās uzraudzības pasākumiem, tiem bijusi liegta pieeja nomas objektam Krievu salā.
Aģentūras LETA rīcībā esošajā vēstulē, kuru parakstījis uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Raivis Veckāgans, norādīts, ka salas līdzšinējā infrastruktūras izbūve pierādījusi, ka projekts tiek realizēts aplami un bezjēdzīgi, riskējot zaudēt ES fondu piešķirtos līdzekļus un kravas Rīgas ostā.
Lai Krievu salas vērienīgo projektu varētu pabeigt laikā, Rīgas ostai jāpanāk vienošanās ar stividorkompānijām RCT un "Strek", kurām līdz 2016.gada decembrim ir jāpārceļ kravu apkalpošana no Rīgas centra uz Krievu salu, žurnālistiem iepriekš paziņoja satiksmes ministrs.
Lēmumu par ostas pārcelšanu no pilsētas centra uz Krievu salu Rīgas domes deputāti pieņēma 2009.gada vasarā. 2012.gadā par uzvarētāju infrastruktūras attīstības konkursā tika izvēlēta pilnsabiedrība "BMGS S", kas projektu piedāvājusi realizēt par 88,71 miljonu latu (126,22 miljoniem eiro).
