Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāle jubileju sagaida restaurācijas procesā

Visticamāk, nāksies meklēt vēl papildu finansējumu, lai pilnībā varētu pabeigt nozīmīgo Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles fasādes un torņa atjaunošanu, kā arī logu un akmens detaļu restaurācijas darbus. Noņemot vēsturisko apmetumu, atklājušies daudz nopietnāki ķieģeļu, metāla un citu konstrukciju bojājumi, kurus nebija iespējams apzināt, veicot iepriekšējo dievnama izpēti.

Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāle jubileju sagaida restaurācijas procesāInga Ozola

    Tas ir unikāls brīdis, kad iespējams uzkāpt baznīcas tornī, apskatīt Liepājas slavenāko laikrādi nevis no iekšpuses, bet gan uzkāpt līdz pat pašai torņa smailei un redzēt, kā celts dievnams no ārpuses. Vissīkākās detaļas par būvniecības gaitu un kādi pārsteigumi atklājušies, uzsākot dievnama fasādes atjaunošanu, zina stāstīt restaurācijas darbu veicēja SIA „UPTK” projektu vadītājs Mārtiņš Lilienfelds, rādot, ka baznīca celta no maziem Holandes ķieģelīšiem.

    Joprojām turpinās diskusijas, lai saprastu, kādus materiālus vislabāk izmantot katedrāles fasādes atjaunošanai, jo tā pakļauta jūras vēju un mitruma ietekmei, kas tik raksturīgs Liepājas klimatam. Mārtiņš Lilienfelds stāsta, ka viss drūp.

    ''Skatījāmies, kā te darīts, lasījām būvvēsturi,'' viņš saka. ''Portāli jau vairākkārt restaurēti; lai nepieļautu iepriekšējās kļūdas, nesteigsimies. (..)''

    Gotlandes smilšakmens, kas izmantots būvniecībā un atvests uz Liepāju pa jūras ceļiem, nebūt nav bijusi labākā izvēle pilsētai pie jūras. Ir vēl kādi interesanti fakti, ko atklāj SIA „Arhitektoniskās izpētes grupa” arhitektes Marina Mihailova un Sabīne Erte:

    „Baznīcas krusts, acīmredzot augstākā vietā pilsētā, ir putnu noturīgs, tas bija interesants fakts. Radās jautājums par putnu naglām - jūsu krustam nevajag. Laikam ir tik augstu un tādā vējā, ka putni tur nesēž, bet protams, ir citas vietas, kur sēž. Tā ir baznīcas specifika, jo putnu adatas visā pasaulē ir saliktas ļoti daudz. Bija tāds ierosinājums par dzīva vanaga turēšanu baznīcā, jo ārzemēs tā ir reāla prakse. Beļģijā baznīcā izmitina plēsīgo putnu, lai viņš izdzenā no baznīcas visus pārējos putnus.”

    Pašā torņa smailē tagad jau labi redzams smilškrāsas tonis, kādā pārvērtīsies viss dienams, pilnībā mainot ierasto pelēko krāsu, kas raksturīga katedrālei.

    „Torņa metāla daļa ir atjaunota, pieprotezēta un nokrāsota. Pāreja uz mūra daļu ir nosegta ar skārdu, tas gan bija labā stāvoklī, to atstājām nākamajām paaudzēm,'' turpina projektu vadītājs Mārtiņš Lilienfelds. ''Jāsaka, ka te tornī laika apstākļi nesakrīt ar tiem, kas ir lejā. Kad nāk no jūras migla, te veidojas kondensāts. Siltākā un mitrākā dienā te viss pilētu. Parasti visas stalažas pil.”

    Viens no izaicinājumiem, kas arī turpmāk sagaida Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles atjaunošanas fondu, būs papildus naudas piesaiste. Tagad projekts tiek finansēts, piesaistot Eiropas Savienības līdzekļus. Pagaidām precīzas summas nav iespējams nosaukt, taču ir pilnīgi skaidrs, ka bojātā apmetuma apjoms ir lielāks, nekā bija domāts, skaidro katedrāles atjaunošanas projekta vadītāja Kristīne Liepa:

    „Kaļot nost katru kvadrātmetru, secinām, ka atpakaļ atliekamā apmetuma daudzums būs tikpat liels, cik nokalts. Ceram, ka būs nākamā gada valsts budžetā finansējums sakrālā mantojuma saglabāšanai.”

    Būvdarbus Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē plānots pabeigt 2020. gada pavasarī. Dievnama atjaunošanai iespējams ziedot naudas līdzekļus un tā piedalīties vēsturiski nozīmīgajā notikumā.

    Šī gada decembrī baznīca sagaidīs savu 260. jubileju, kas tiks atzīmēta 1. decembrī ar īpašu svētku dievkalpojumu.

    0 komentāri
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti