Plānots ēkas atjaunošanu pabeigt nākamā gada pavasarī. Pašlaik vēl turpinās smilšakmens detaļu izpēte un restaurācijas koncepcijas izstrāde, turklāt jārod finansējums neparedzētajiem darbiem, kas atklājušies tikai rekonstrukcijas gaitā.
Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle ir ar vairāk nekā 260 gadus senu vēsturi. Lai tā saglabātu savu tehnisko stāvokli, ēkā īstenoti vairāki atjaunošanas darbi. Pēdējie no tiem uzsākti pērn – līdz šim veikta baznīcas cokola atjaunošana, torņa slēģu un logu restaurācija aptuveni 60% apmērā, tāpat turpināta fasādes apmetuma nokalšana bojājumu zonās un citi darbi. Pašreiz būvniekiem ir jāvienojas ar rekonstrukcijas pasūtītāju par to, kā pēc darbiem izskatīsies ēkas fasāde, tāpat jānovērš bojājumi, par kuriem iepriekš nav zināts.
“Zem skatu torņa ir notikusi mājas tāda izspiešana ārā; un tad, kad atklājās zem apmetuma - noņemot nost - šīs plaisas, mēs redzējām to, ka pulksteņa rajonā mājai tas svars spiež viņu ārā. Mēs sapratām, ka ar vienu apmetuma atjaunošanu cauri netiksim,” pastāstīja SIA “UPTK” projektu vadītājs Mārtiņš Lilienfelds.
Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāles fasāžu atjaunošanas projekta kopējais budžets ir 1,176 miljoni eiro, no kuriem 85% plānots segt no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem, bet 15% – no savāktajiem ziedojumiem baznīcas atjaunošanai. Pašreiz gan vēl ir nepieciešams rast 87 000 eiro, lai novērstu iepriekšminēto torņa fasādes bojājumu. Kā norādīja Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles atjaunošanas fonda vadītāja Ilze Vitāle, fonda darbinieki ir iesnieguši pieteikumus projektu konkursos un lolo cerību, ka naudu iespējams savākt arī šādā veidā.
Zem katedrāles torņa atrastajā laika kapuslā – monētas, mehāniskais pulkstenis un laikraksts
Paralēli būvdarbiem vairāki interesenti šodien tika iepazīstināti ar katedrāles torņa krusta pamatnē atrastās laika kapsulas saturu, kas tur ievietots 1985. gadā. Kapsulā varēja atrast mehānisko pulksteni, trauciņu ar dievmaizīti, tā gada 26. septembra laikrakstu “Padomju Jaunatne”, kā arī kārbiņu ar dažādu laiku monētām.
Mācītāja Pētera Kalka uzmanību piesaistījušas tieši monētas un latviešu rakstu zīmes.
“Šeit ir dažāda laika metāla nauda, gan Latvijas piecu latu monēta, gan cara laika nauda, bet man par izbrīnu te nekas nav ielikts no padomju laiku naudas. Tā varbūt ir viņu attieksme pret padomju laiku iekārtu. Tik,pat interesantas ir latviešu rakstu zīmes uz kapsulas, kas ir netipiski tam laikam un ar tām pārāk lielīties nevarēja, bet nu laikam čekas rokas nebija tik garas un viņi nevarēja cenzēt, ko vīri ielika kapsulā, iekārušies virvēs. To nepārbaudīja,” uzsvēra Kalks.
Kā informēja mācītājs – pēc kāda laika katedrālē tiks noglabāts jau jauns vēstījums nākamajām paaudzēm. Tajā varētu būt kas šo laiku raksturojošs, piemēram, informācija par valsts iekārtu un pilsētas vadītājiem, par dievnamā veiktajiem darbiem, tāpat dažādi priekšmeti – nauda, kāds baznīcas laikraksts.
Kapsulā atrasts arī rakstīto tekstu vīstoklis, kas gan tikšot atvērts un pētīts speciālistu uzraudzībā.
Katedrāles torņa fasādes atjaunošanas laikā atklājušies neparedzēti apstākļi
Līdz šim brīdim jau paveikti iespaidīgi dievnama atjaunošanas darbi. Īpašu rūpīgi notikusi logu nomaiņa pie unikālajām pasaulē lielākajām mehāniskajām ērģelēm, kas atrodas katedrālē. Par tām savu sajūsmu puda SIA “UPTK” projektu vadītājs Mārtiņš Lilienfelds.
“Pēdējie logi ir ērģeles. Tur ir pilns ar maziem skaliņiem. Tas ir apbrīnojums mehānisms - tajā laikā izdomāt, ka pēc trīsdesmit diviem metriem atveras stabules ar koka skaliņiem, bet mums tur logi atrodas, pieskarties nevar utt. Pieņēmām lēmumu restaurēt vecos logus, kurus varēja izjaukt pa daļām. Tie bija jau tajā laikā paredzēti, ka kādā reizē būs jāmaina,” stāstīja Lilienfelds.
Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles torņa fasādes atjaunošanas laikā atklājušies neparedzēti apstākļi. Būvuzraugs Mārtiņš Metāls uzskata, ka tornis jau kļuvis bīstams un darbi sākušies pēdējā brīdī. Reālo situāciju tornī varēja apjaust, tikai uzliekot sastatnes.
“Veidojušās plaisas, 1866. gadā torni piebūvēja. Laikmeta grieži 100 - 200 gadu nogrieznī tomēr ir radījuši defektus, nepilnības. Liepājā ir nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi saistībā ar vēju un lielo mitrumu. Tā atstāt vairs nevarēja, dažu desmit gadu griezumā tornis vairs nebūtu turējis,” teica Metāls.
Gotlandes smilšakmens, kas izmantots dievnama būvniecībā, ir bijis īpaši nepiemērots Liepājas apstākļiem. Tagad būvnieki un eksperti joprojām meklē labākos risinājumus darbu pabeigšanai, arī risinājumus, ar kādām metodēm atjaunot dekoratīvos elementos.
Apjomīgos un tehniski sarežģītos darbus dievnamā pilnībā paredzēts pabeigt 2020. gada aprīlī, kad tas iegūs pilnīgi citu vizuālo ietērpu, no pelēka kļūstot par dzeltenīgi baltu.
KONTEKSTS
Liepājas Sv.Trīsvienības katedrāles fasādes atjaunošanas darbi tiek īstenoti Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus” sadarbības projekta “Dienvidkurzemes piekrastes mantojums cauri gadsimtiem” ietvaros. Liepājas Sv.Trīsvienības ev. lut. draudze ir viens no pieciem projekta “Dienvidkurzemes piekrastes mantojums cauri gadsimtiem” sadarbības partneriem. Projekta vadošais partneris un finansējuma saņēmējs ir Liepājas pilsētas pašvaldība.
Būvdarbus Liepājas Sv.Trīsvienības katedrālē plānots pabeigt 2020. gada pavasarī, kopējais projekta īstenošanas laiks 24 mēneši. Liepājas Sv.Trīsvienības katedrāles fasāžu atjaunošanas projekta kopējais budžets 1 176 471 eiro, no kuriem 1 miljonu eiro jeb 85% no kopējā finansējuma plānots segt no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem un 176 tūkstošus eiro jeb 15% no savāktajiem ziedojumiem baznīcas atjaunošanai.
