1. Vai un kādā veidā plānojat mazināt valsts pārvaldi?
Latvijas Reģionu Apvienība ir par “slaidu” valsts pārvaldi un birokrātijas mazināšanu. Valsts pārvaldes institūcijās jāveic funkciju audits un uz tā pamata jāpieņem lēmumi par finansējuma un valsts pārvaldē strādājošo skaita mazināšanu. Nepieciešams lemt par iespēju funkcijas deleģēt privātajam un NVO sektoram. Nepieciešama valsts pārvaldes līdzīgo funkciju centralizācija. Procesu pārcelšana uz elektronisko vidi. Nepieciešama valsts pārvaldes atbalsta funkciju pārnešana uz reģioniem. Mēs īstenosim arī “Valsts pārvaldes reformu plāna 2020” mērķus un pasākumus.
2. Vai un kādā veidā plānojat mazināt pašvaldību administrācijas?
Pašvaldībām ir pašnoteikšanas (Pašvaldību Hartā nostiprinātas) un šie lēmumi jāpieņem pašām pašvaldībām.
Pašvaldībām pašām ir jāizvēlas savu administrāciju lielums. Tās mazināsim vienīgi ar valsts likumdošanas normatīvu pārskatīšanu mazinot birokrātiskās prasības būvniecības skaņošanai/uzraudzībai, grāmatvedības uzskaitei to vienkāršojot, izglītības jautājumu administrēšanai nepieciešamo atskaišu nepieciešamība.
3. Nosauciet trīs ministrijas, pār kurām noteikti gribētu uzņemties politisko virsvadību?
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Ekonomikas ministrija, Zemkopības ministrija
4. Vai un kādā veidā ir jāmaina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbs?
Pirms gada tika ievēlēts jaunais KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Līdz ar to tikai šobrīd būtu izvērtējams - kā izdevies uzlabot KNAB darbu. Šobrīd KNAB budžets ir aptuveni 5 miljoni eiro. Salīdzinot, piemēram, ar Lietuvu (15 miljoni EUR) - KNAB finansējums ir ievērojami mazāks. LRA rosinās palielināt KNAB finansējumu, lai nodrošinātu labāko speciālistu piesaisti korupcijas gadījumu atklāšanā, izmeklēšanas kvalitātes celšanā, kā arī korupcijas apkarošanas uzlabošanu reģionos.
5. Vai Latvijai ir jāpaliek Eiropas Savienības un NATO sastāvā?
Jā, jo Latvijas dalība NATO un Eiropas Savienībā ir mūsu valsts drošības, brīvības un labklājības priekšnoteikums. Mūsu drošība pamats ir kolektīvā aizsardzības sistēma NATO ietvaros. Mūsu iespējas attīstīt Latvijas ekonomiku un celt mūsu valsts cilvēku dzīves līmeni sakņojas iespējās, ko mums dod dalība vienotā un spēcīgā Eiropas Savienībā.
6. Ko plānojat mainīt pašreizējā vecuma pensiju sistēmā?
• Ilgtermiņā mums jārod iespēja celt tās pensijas, kuru apmērs galvenokārt balstīts uz nostrādāto laiku līdz 1996.gadam. Tās būtu jāpalielina finansējot no pamatbudžeta (neskarot sociālo budžetu).
• Pensijas līdz valstī noteiktās minimālās algas apmēram netiks apliktas ar nodokli (pensijām tiks piemērots IIN neapliekamais minimums līdz minimālās algas apmēram)
• Nodrošināsim otrā pensiju līmeņa mantošanas iespēju
• LRA 12.Saeimā jau panāca atraitņu pensiju ieviešanu uz 1 gadu. Mēs palielināsim atraitņu pensijas periodu līdz 5 gadiem.
7. Ko plānojat mainīt pašreizējā ģimeņu atbalsta (materiālā) sistēmā?
• Pakāpeniski jāpalielina bērnu pabalsti
• LRA atbalsta pirmā mājokļa Altum programmu ģimenēm.
• Jānodrošina kvalitatīvu īres dzīvokļu pieejamība arī Latvijas reģionos
• Jānodrošina bērnu dārzu pieejamība pašvaldībās.
8. Vai un kādā veidā jāierobežo ātro kredītu bizness Latvijā?
Ātro kredītu bizness tā investoriem dod iespēju iegūt miljonos mērāmu galvu reibinošu peļņu, savukārt Latvijas sabiedrību dzen parādu slazdā un nabadzībā, veicina ēnu ekonomiku, aplokšņu algas un mazina sabiedrības pirktspēju. Dati liecina, ka jau 174 000 cilvēki Latvijā nespēj laicīgi kārtot savas saistības 200 EUR apmērā. LRA ir sagatavojusi un iesniegusi Saeimā grozījumus patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kur samazinājusi aizdevumu procentlikmi no vairāk nekā 200% uz 25% gadā. Šie grozījumi Saeimā saskaras ar bezprecedenta pretestību, tiek norauti sēžu kvorumi un bloķēta tālāka lēmumu pieņemšana. LRA rosina ierobežot arī “Ātro kredītu” reklāmas.
9. Vai un kādā veidā jāierobežo azartspēļu bizness Latvijā?
LRA iestājas par azartspēļu ierobežošanu. Nākotnē, tām būtu jābūt pieejamām tikai augsta līmeņa vienīcās. Nepieciešama stingra kontrole, lai azartspēļu vietās neiekļūtu nepilngadīgie un no azartspēlēm atgarīgas personas. No zartspēlēm atkarīgajām personām jābūt iespējai sevi iekļaut reģistrā, lai liegtu sev pieeju azartspēļu vietām un jānodrošina stingra šīs sistēma kontrole.
Jācīnās ar azartspēļu izplatību interneta vidē.
10. Nosauciet trīs pasākumus ekonomikā, kas varētu būtiski uzlabot valsts budžeta ieņēmumu daļu?
• Latvijas ekonomikas pamats jāveido uz eksportspējīgu ražošanas uzņēmu veidošanu reģionos, jaunu investīciju piesaisti un ārpakalpojumu uzņēmumu piesaisti Latvijai (zvanu centri, grāmatvedības uzņēmumi, u.c.).
• Nepieciešams būtiski palielināt fianansējumu Attīstības finanšu institūcijai “Altum”, lai nodrošinātu dažādu finansū instrumentu pieejamību uzņēmējdarbībai.
• Samazināt elektroenerģijas izmaksas, atceļot OIK un samazinot sadales tarifu.
11. Vai atbalstāt Kopdzīves likumu, kas dotu tiesisku attiecību pamatu arī homoseksuāliem pāriem?
Latvijas Reģionu Apvienība neatbalsta kopdzīves likuma pieņemšanu.
12. Vai uz nākamo termiņu Latvijai ir vajadzīgs cits Valsts prezidents? Kādiem jābūt kritērijiem?
Pēc astoņiem mēnešiem Saeima ievēlēs Latvijas simtā gada prezidentu. Mēs vēlamies tādu nākamo Latvijas valsts prezidentu, kurš būtu ievēlēts atklātā Saeimas balsojumā un kurš bauda sabiedrības uzticību. Tādēļ Latvijas Reģionu Apvienība šogad pavasarī iesniedza mūsu sagatavotos grozījumus vairākos normatīvajos aktos, kas paredzēja: 1) Prezidenta kandidātiem iegūt sabiedrības uzticības mandātu - 50 000 parakstus 2) Atklātu Saeimas balsojumu par prezidentu. Šie grozījumi tika noraidīti. LRA virzīja grozījumus Satvermē, kas paredz atklātu prezidenta ievēlēšanu. Tie guva Saeimas atbalstu, taču to tālākā virzība tika novilcināta Saeimas komisijā. Šo grozījumu pieņemšana vēl 12.Saeimā ir LRA prioritāte un 12.Saeimas goda un pašcieņas jautājums.
Nākamajam prezidentam ir jābauda sabiedrības uzticība, jāapliecina sava kompetence debatēs, jāspēj iedvesmot un vienot sabiedrību, godam pārstāvēt Latviju ārvalstīs un spēt uzturēt sabiedriskajā telpā Latvijai svarīgus dienaskārtības jautājumus.
13. Vai izdevumi aizsardzībai tuvākajos gados jāpalielina līdz 2,5% no IK?
Izdevumi aizsardzībai būtu palielināmi vidējā termiņā, ja to pieprasa drošības situācija mūsu reģionā. Latvija savu brīvību un neatkarību var nodrošināt tikai efektīvas kolektīvas aizsardzības sistēmas ietvaros kā spēcīgas NATO un vienotas Eiropas Savienības dalībvalsts. Latvijai jāmudina citas NATO dalībvalstis nodrošināt savus aizsardzības ieguldījumus vismaz 2% apmērā no IKP. Latvijai jāstirpina sava profesionālā armija un zemessardze, jāturpina mūsu kopējo aizsardzības spēju stiprināšana.
14. Kādas izmaiņas kopumā esat iecerējuši nodokļu un nodokļu iekasēšanas jomā?
• Pirmkārt - svarīgākais priekšnoteikums motivācijai maksāt nodokļus ir to godīgs un taisnīgs izlietojums no valsts puses. LRA jau gadiem činās pret sadārdzinātiem un skandaloziem iepirkumiem. Ar savu darbu stiprināsim sabiedrības pārliecību, ka nodokļos samaksātā nauda tiek izlietota racionāli un sabiedrības interesēs.
• Jāturpina cīņa ar ēnu ekonomiku, īstenojot ēnu ekonomikas apkarošanas plānu. Jācīnās arī ar ēnu ekonomikas un aplokšņu algu cēloņiem. Piemēram - ātrajiem kredītiem, kas spiež darbiniekiem saņemt atalgojumu “aploksnē”
• VID darbu balstīsim principā - konsultē vispirms!
15. Vai jāpaplašina preču un pakalpojumu loks, kam piemērot samazinātu PVN? Kam konkrēti?
LRA programmā ietverti šādi priekšlikumi samazinātā PVN noteikšanai:
• 12% PVN ieviešana sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem.
• 12% PVN likmes saglabāšana tūrisma pakalpojumiem.
• 5% PVN medikamentiem.
16. Kurus politiskos spēkus jūs uzlūkojat kā sabiedrotos un kurus nē, strādājot vienā valdībā?
Latvijas Reģionu Apvienība veidos Latvijas nacionālajās interesēs balstītu valdību. Mēs neveidosim valdību ar Saskaņu un Latvijas krievu savienību. Lēmumu ietekmēs arī citu partiju ievēlētie Saeimas deputāti un viņu nostāja LRA svarīgos jautājumos.
17. Vai un kādā veidā mazināsiet OIK elektrības rēķinos?
LRA iestājas par OIK atcelšanu.
Pirmais solis būtu maksājumus par TEC2 gāze koģenerāciju noņemt no elektroenerģijas patērētāju maksājumiem un pārlikt uz Latvenergo peļņas daļu. Visaptverošu auditu veikšana OIK stacijās, pārbaudot atbilstību noteikumiem un vai stacijas nodrošina siltumenerģijas izmantošanu. Tām stacijām, kurās konstatē pārkāpumus, licences tiek anulētas.
Pagarināsim subsidētās elektroenerģijas nodokli un veiksim citus pasākumus.
18. Vai un kas turpmāk būtu maināms nekustamā īpašuma nodokļa jomā?
Pirmkārt - nosakāmas taisnīgas kadastrālās vērtības. Kadastrālai vērtībai ir vairāk jābalstās ieguldījumu vērtībā konkrētā īpašumā un mazāk apkārtējo darījumu vērtībās. Noteiksim stabilitāti kadastrālo vērtību aprēķinos, nosakot, ka vienīgajam mājoklim kadastrālās vērtības pieaugums nevar būt lielāks par 2% gadā, ja tā īpašnieks nemainās.
Otrkārt - Nesamērīgs nekustamā īpašuma nodokļa apmērs nedrīkst būt kā pamats vienīgā mājokļa zaudēšanai. Latvijas Reģionu Apvienība ierobežos nekustamā īpašuma nodokli vienīgajam mājoklim.
19. Vai atbalstāt plānoto pāreju mazākumtautību skolās uz mācībām tikai latviski?
Jā, Latvijas Reģionu Apvienība uzskata, ka visās skolās, kas tiek finansētas no valsts un pašvaldību budžeta, mācībām jānotiek latviešu valodā. Latviešu valoda ir viens no mūsu valstiskuma stūrakmeņiem un LRA to stiprinās kā vienīgo valsts valodu. Mācību nodrošināšana latviešu valodā nodrošinās labas valsts valodas prasmes visiem Latvijas jauniešiem un palīdzēs vieglāk iekļauties darba tirgū.
20. Nosauciet trīs galvenos pasākumus, lai uzlabotu veselības aprūpes sistēmu Latvijā?
• Jāveic veselības pakalpojumu tarifu pārrēķins atbilstoši reālajām izmaksām.
• Jāizveido precīzs regulējums, lai sakārtotu finanšu attiecības starp valsts un privāto medicīnu. Šobrīd jau 30% no veselības pakalpojumiem paredzētā finansējuma tiek novirzīti privātajai medicīnai. Tā tiek vājināta valsts medicīna un notiek pakāpeniska veselības sistēmas privatizācija.
• Jāspēj rast finansējums veselības budžeta palielināšanai.
