Panorāma

Panorāma

Panorāma

Centrāltirgus lietā izmeklēšana turpinās

Latvijas skolās – augstākie mobinga rādītāji

Latvijā skolās augstākie mobinga rādītāji gan OECD, gan ES valstu vidū

Gan Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD), gan Eiropas Savienības (ES) valstu vidū Latvija ir pārliecinoša līdere skolēnu savstarpējās izsmiešanas un vardarbības ziņā skolas vidē. Turklāt kopš iepriekšējā pētījuma situācija ir pasliktinājusies.

Ja iepriekš Latvija bija otrajā vietā, tad šogad izsmiešanas un fizisku pāridarījumu ziņā skolas vidē Latvija ieņem līderes pozīcijas. OECD PISA starptautiski ietekmīgais pētījums apstiprina jau zināmos arī citu pētījumu rezultātus, ka esam arī līderi pusaudžu paškaitējuma ziņā – pašnāvību un atkarību izraisošu vielu lietošanā.

Pusaudžu resursu centra vadītājs Nils Konstantinovs uzskata – tas norāda uz pusaudžu stresa līmeni. Pusaudži ir agresīvi, jo vide to pieļauj, nav apstākļu, kas agresiju kontrolētu vai bremzētu. Lai to mainītu, sākotnēji būtu jāmainās skolas vadības attieksmei.

"Visi pierādījumi liecina, ka strādā tikai tad, ja mainās visa skolas sistēma, sākot ar pašu administrācijas attieksmi, vadības attieksmi, skolotāju attieksmi. Ar atsevišķiem skolēniem runājot, diemžēl šādas lietas nevarēs mainīt. Tas, ko var runāt ar atsevišķo skolēnu, – ne tik daudz runāt par agresiju, jo tās ir sekas, bet runāt par viņa fizisko, mentālo veselību vispār – kā viņš tiek galā ar stresu. Cik daudz stresa šobrīd ir viņam," pauda Konstantinovs.

Novērojumi un sarunas ar skolēniem parāda – skolās par vardarbību savstarpējās attiecībās runā maz vai nemaz. Daudziem ir kauns meklēt palīdzību, citi nezina, kur meklēt. Savukārt skolēnu uzvedībā atspoguļojas kopējā sabiedrības attieksme pret vardarbību. Jaunākais OECD pētījums parāda, ka šobrīd zemāk nokrist vairs nav iespējams. Speciālisti sola meklēt risinājumus.

"Šī nav vienkārša lieta. Mēs runāsim ar skolu direktoriem. Šeit mums ir jāsaņemas, jo skolēni, kuriem nodara pāri, kavē mācības daudz, kavējumu ir padaudz. Viņiem ir zemāki sasniegumi šajos PISA testos, bet ne tikai tur. Viņi jūtas nomākti, nejūt piederību skolai," norādīja Latvijas Universitātes un pētniecības institūta vadošais pētnieks Andris Kangro.

KONTEKSTS:

Starptautiskās skolēnu kompetences vērtēšanas programmas "OECD PISA" pētījums ir ietekmīgākais starptautiski salīdzinošais pētījums, kurā reizi trīs gados vērtē 15-gadīgu skolēnu kompetences matemātikā, lasīšanā un dabaszinātnēs. 15-gadīgi jaunieši vairumā OECD valstu šajā vecumā tuvojas savas obligātās izglītības noslēgumam, tāpēc arī izvēlēts šis vecums. Latvijā pārsvarā tie ir 9. klases skolēni. Latvijā šajā pētījumā piedalījās gandrīz 6000 skolēnu no 308 skolām. Katrā no pētījuma cikliem viena no jomām – lasīšana, matemātika vai dabaszinātnes – ir galvenā, un to analizē padziļināti. Šoreiz galvenā loma bija lasīšanai.

Pētījumā secināts, kaLatvijas skolēnu rezultāti matemātikā ir augstāki nekā OECD valstīs vidēji. Savukārt lasītprasmē skolēnu sniegums ir nedaudz zemāks par OECD valstu vidējo rādītāju. Dabaszinātnēs līmenis atbilst OECD valstu vidējam rādītājam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti