Panorāma

VSAA: Slimības pabalstu izmaksāšanas situācija uzlabojas

Panorāma

“Maskavas namu” prasa iesaldēt saistības ar Putinu dēļ

Dzeršana darbavietā nav attaisnojama

Latvijā joprojām gūst nopietnas traumas, pildot darba pienākumus alkohola reibumā

Katru gadu cilvēki alkohola reibumā gūst nopietnas traumas, veicot tiešos darba pienākumus – jau šī gada pirmajos trīs mēnešos Valsts darba inspekcija saņēmusi ziņas par trīs negadījumiem, no kuriem viens beidzies ar darbinieka nāvi. Kuras ir riskam pakļautākās nozares, un kā rīkoties uzņēmējiem? To sabiedrisko mediju projekta “Zeme, kur dzer” ietvaros skaidroja Baiba Runce.

"Zeme, kur dzer": Cilvēki alkohola reibumā gūst nopietnas traumas
00:00 / 09:19
Lejuplādēt

ĪSUMĀ

Alkohola lietošana darba laikā ne tikai samazina produktivitāti, bet arī apdraud dzīvību un veselību

“Es pabeidzu darba dienu, sākām dzert un darbā es atgriezos pēc nedēļas…” Dāvis (vārds  mainīts) stāsta par laiku, kad strādājis būvniecības nozarē. Viņš iekārtojies uzņēmumā, kur kolēģi viņa dzeršanu pieseguši.

Parasti pēc vairāku dienu prombūtnes atgriezies darbā ar slimības lapu, un priekšniecība to pieņēmusi. Tā turpinājies, līdz uzņēmumam nomainījās vadība.

“''Es tevi nedzenu prom, atrodi mēneša, divu laikā labu sev darba vietu un sāc no baltas lapas,'' [man teica]. Es šausmīgi nikns paliku, jo esmu diezgan vērtīgs kadrs, kā viņš atļaujas pret mani vispār tā kaut ko. Un kaut kur dziļi iekšā es jutu, ka viņam ir taisnība,” pastāstīja Dāvis.

Pirmo reizi Dāvis pats sev atzina, ka viņam ir dzeršanas problēma, un sāka meklēt palīdzību. Vīrietis pievienojās Anonīmo alkoholiķu kustībai. Šobrīd viņš izveidojis pats savu uzņēmumu, un grādīgos dzērienus vairs nav lietojis.

Alkohola lietošana darba laikā ne tikai mazina produktivitāti un veicina darba kavējumus, bet var apdraudēt gan pašu, gan kolēģu, gan visas sabiedrības veselību un dzīvību.

Lai pievērstu problēmai uzmanību, Valsts darba inspekcija ik gadu apkopo alkohola reibumā izraisīto negadījumu statistiku.

Nozares, kurās visbiežāk notiek negadījumi alkohola reibumā, nemainīgas gadiem

 “Cilvēks alkohola reibumā kļūst neuzmanīgs, paviršāks, viņam rodas dažādas pārgalvīgas domas, kas var rezultēties ar smagu vai letālu nelaimes gadījumu darbā,” komentēja Valsts darba inspekcijas Darba aizsardzības nodaļas vadītāja Sandra Zariņa.

Pērn alkohola reibumā notikuši desmit negadījumi darba vietā, no tiem četri ar smagiem savainojumiem, un vienā gadījumā darbinieks gāja bojā.

Situācijas ir visdažādākās: piemēram, kāda sanitāre 2,7 promiļu reibumā nesa pacientiem vakariņas – vienā no spaiņiem atradās karsta tēja, viņa paklupa uz kāpnēm un uzlēja spaiņu saturu sev virsū, gūstot nopietnas traumas. 

Savukārt kādam apkures krāšņu kurinātājam darba diena 2,25 promiļu reibumā bija pēdējā – viņš tika iespiests šķeldas padeves transportierī.

Kāds santehniķis ar kolēģiem objektā uzsāka rakšanas darbu, lai novērstu ūdensvada bojājumu. Tika izrakta tranšeja. Tranšejas malas nebija nostiprinātas ar drošības vairogiem pret iespējamu nogruvumu. Izraktā smilts novietota divās pusēs tranšejai, līdz ar tranšejas malu. Cietušais, kuram asinīs bija 0,63 promiles alkohola, atradās tranšejā, kad notika zemes nogruvums no tranšejas malas. Viņš tika apbērts ar zemi no pēdām līdz viduklim. Sākotnēji viņš pats centās sevi atrakt. Vēlāk zaudēja samaņu un no gūtajām traumām nomira.

“Nozares, kurās visbiežāk notiek šādi nelaimes gadījumi, mums nemainās gadiem, tās ir

lauksaimniecība, mežsaimniecība, būvniecība, transports, kokapstrāde.

Vairumā nozaru cilvēki strādā kaut kur vienmuļi, viens pats, un tad varbūt viņam ir vieglāk remdēt slāpes, teiksim, kur mazāk darbinieku apkārt un neviens viņu neredz un nekontrolē,” skaidroja Zariņa.

Negadījumu skaits samazinās darba devēju stingrības dēļ

Tomēr novērojams, ka negadījumu skaits samazinās: 2017. un 2018. gadā tie bija attiecīgi 13 un 18 gadījumu, bet nākamajos gados to skaits nepārsniedz desmit.

Tas varētu būt skaidrojams ar to, ka darba devēji aizvien biežāk izvēlas ar rīkojumu vai iekšējiem noteikumiem aizliegt lietot alkoholu vai atrasties darba vietā alkohola reibumā. Likums ļauj arī noteikt prasību veikt alkohola pārbaudes.

Tāpat Valsts darba inspekcijas eksperte Sandra Zariņa norādīja, ka nelaimes gadījumi gulstas arī uz to kolēģu sirdsapziņas, kuri ignorē, ja kāds ir piedzēries, viņu piesedz vai kopīgi lieto alkoholu.

“Rīgas satiksmes” darbiniekiem ieviesti stingri noteikumi, pārbaudes notiek regulāri

Autobusu galapunktā Abrenes ielā "Rīgas satiksmes" Maršrutu pārraudzības iecirkņa vadītāja vietnieks Artūrs Muižnieks parādīja, kā notiek starpreisu pārbaude. Vadītājs pie braukšanas tiek, izejot noteiktu procedūru – ja alkometrs uzrādītu promiles, tad nedrīkstētu autobusu pat iedarbināt.

Uzņēmuma “Rīgas satiksme” visu veidu sabiedrisko transportlīdzekļu vadītājiem dienā var būt pat vairākas alkohola pārbaudes. Pirms un pēc reisa tās ir obligātas, taču šoferiem var nākties pūst trubiņā arī brauciena laikā vai galapunktos starp reisiem.

Šāda kārtība ieviesta pēc traģiskā gadījuma pirms vairāk nekā desmit gadiem, kad autobusa šoferis dzērumā izraisīja avāriju, kurā dzīvību zaudēja pats un vēl divas jaunas sievietes. Viņš, visticamāk, piedzērās darba laikā, jo rīta alkohola tests promiles neuzrādīja.

“Diemžēl šis gadījums lika padomāt, ka ir vajadzīgas arī šādas pēcreisu pārbaudes, starpreisu pārbaudes, un, jā, mēs ļoti aktīvi tam sekojam līdz un nedomājam, ka tuvākajā laikā kaut kas tiktu mazināts; mums ir jābūt pilnīgi drošiem, ka mēs nodrošinām drošu pakalpojumu un mūsu darbinieki ir atbildīgi,” pastāstīja “Rīgas satiksmes” pārstāve Inese Rozīte.

Rozīte piebilda, ka

uz transportlīdzekļu vadītājiem attiecas nulles promiļu politika, lai izslēgtu jebkādas variācijas par tēmu “vienu jau var”.

Kopš stingro noteikumu ieviešanas neviens darbinieks nav riskējis ierasties darbā dzērumā, bet drīzāk, aizbildinoties ar saslimšanu, palicis mājās.

Obligātajām alkohola pārbaudēm pakļauti arī remontatslēdznieki un kontrolieri, savukārt izlases kārtībā tās var piemērot arī jebkuram citam uzņēmuma darbiniekam.

Lidsabiedrībā “airBaltic” ieviesta automātiska alkohola pārbaudes sistēma

Lidsabiedrībā “airBaltic” ieviesta moderna, automātiska alkohola pārbaudes sistēma. Alkohola koncentrācija izelpā pirms darba pienākumu veikšanas tiek fiksēta ne vien gaisa kuģu apkalpei, bet arī citu struktūrvienību darbiniekiem. Tāpat izlases kārtībā notiek arī papildu testēšana.

Jāpiemin, ka stingrāki drošības pasākumi aviokompānijā “airBaltic” noteikti pirms septiņiem gadiem, kad Oslo lidostā tika aizturēta tās apkalpe – abu pilotu un divu stjuaršu izelpā konstatētais alkohola līmenis pārsniedza pieļaujamās 0,2 promiles. Visiem aizturētajiem Norvēģijas tiesa piesprieda neilgu cietumsodu.

Neatliekamās medicīnas dienestā ārpuskārtas pārbaudes attiecas uz visiem

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests informē, ka obligātie izelpas testi jāveic visiem operatīvo medicīnisko transportlīdzekļu vadītājiem – brigādei uzsākot darbu, mainoties vadītājiem dežūras laikā vai jebkurā brīdī, ja pastāv aizdomas par alkoholisko dzērienu lietošanu darba laikā.

Ārpuskārtas pārbaudes attiecas arī uz visiem pārējiem dienestā strādājošajiem. Pērn bijis viens gadījums, kad darbiniekam konstatēts alkohola reibums, kā rezultātā pārtrauktas darba attiecības.

Latvijas Radio aptaujāja arī vairākus būvniecības uzņēmumus, visi atbildēja, ka alkohola lietošanas aizliegums ir atrunāts darba kārtības noteikumos un objektos pieejami alkometri, lai aizdomu gadījumā veiktu pārbaudes.

Alkohola lietošanu darba laikā veicina gan stress, gan arī globālie faktori un darba vide

Organizāciju psihologs Reinis Lazda skaidroja, ka visbiežāk stress veicina alkohola lietošanu darba laikā – tas var būt saistīts gan ar nepatīkamiem pienākumiem, attiecībām darba vietā vai pat alkohola pieejamību.

“Vienas no alkoholam visvairāk pakļautajām jomām ir gan bāru, naktsklubu darbība, gan viesnīcas, gan arī, starp citu, medicīnas darbinieki, kur spirts ir pieejams. Arī ar kaut kādu mobingu tas var būt saistīts, jo darbinieks izjūt paaugstinātu spriedzi vai stresu, tāpēc, ka attieksme pret viņu nav pozitīva,” pastāstīja Lazda.

Protams, emocionālo labsajūtu ietekmē arī globālie faktori – karš Ukrainā vai pandēmija un attālinātais darbs.

“No darbinieka viedokļa tas būtībā ir jautājums, kā dzīvot savu dzīvi.

Es te pirms pāris dienām arī, burtiski garām ejot, noklausījos, kā kaimiņi sarunājas, un viena kaimiņiene saka, – viņa nevar pastrādāt, ja nav iedzērusi. Droši vien tas primārais jautājums ir, vai viņi tādā veidā jūtas labi, kādas problēmas viņi tādā veidā risina, un vai viņi redz citus veidus, kā šo problēmu risināt,” teica Lazda.

Savukārt darba devējam ir tiesības uz laiku atstādināt darbinieku par būšanu alkohola reibumā, vai arī nosūtīt darbinieku veikt medicīnisko pārbaudi un, saņemot tās rezultātus, lemt par darba attiecību pārtraukšanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti