Visām valsts un pašvaldību iestādēm ir jārespektē saziņa latgaliešu valodā, bet Latgales teritorijā jānodrošina gan rakstiska saziņa, gan nosaukumi un vietvārdi latgaliski. Ar šādu apņemšanos stiprināt savu valodu nobalsoja Latgales Simtgades kongresa delegāti.
“Rūgtums cilvēkos ir daudzus gadus, pat gadu desmitus un simtus veidojies. Tāpēc tagad kopīgi, pārdomāti, neizraisot agresiju un neizejot uz savstarpējiem apvainojumiem, mums kopīgi jāpārdomā, kā šo situāciju varētu uzlabot,” saka dzejniece Anna Rancāne.
Latgaliešu valoda ir latviešu valodas paveids un bagātība, tādēļ tā būtu stiprināma, uzsver tiesību zinātņu eksperti. Taču viņi apšauba, vai būtu lietderīgi visā Latvijas teritorijā nodrošināt, piemēram, rakstisku saziņu latgaliski.
“Rakstu valoda ir kas cits nekā runātā valodā. Rakstu valodai, piemēram, juridiskā telpā jābūt vienotai visā Latvijā, jo tomēr juridiskie teksti jāiztulko, jāinterpretē vienādi. Un tas var radīt problēmas. Savukārt publiskajā telpā lietot latgaliešu valodu, domāju – tas ir normāli un būtu jāatbalsta,” norāda Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits.
Atšķirīgās domās gan ir tiesību zinātņu eksperts Arvīds Dravnieks: “Kāpēc lai iesniegumus Latgales pašvaldībās neiesniegtu latgaliešu valodā?”
Viena no kongresa rezolūcijā ietvertajām prasībām ir arī sava karoga lietošana un oficiāla apstiprināšana. Tā autors Māris Rumaks karogu izveidoja pirms septiņiem gadiem par godu sporta spēlēm, bet tagad jau tas plaši tiek lietots visā Latgalē. Karogs kļuvis par kādas reģionālās partijas simbolu, plīvo pie pašvaldību iestādēm un privātmājām.
Tā autors noraida pārmetumus, ka karogā būtu attēlots Vidzemes ģerbonis. “Latgale, protams, ir īpašs reģions Latvijā,” viņš saka.
Pret kongresa rezolūcijas pieņemšanu iestājās bijusī Saeimas deputāte Anta Rugāte, uzsverot, ka kongresa delegātus neviens nav izvirzījis, tāpēc neesot juridiskas tiesības pieņem rezolūciju. Rugāte arī iebilst pret Latgales karoga plašāku izmantošanu, jo tieši latgaļu ciltis pirms 900 gadiem esot devušās cīņās ar sarkanbaltsarkano karogu:
“Dalībnieki nav juridiski tiesīgi balsot par rezolūciju, jo mums jau arī nav kongresa. Tas ir nosaukumā vārdiņš izmantots. Kongresam ir cits statuss. Un tāds kongress, kāds bija 1917.gadā, tas ir pārstāvniecības kongress. Mēs neesam pārstāvniecības kongress. Tāpēc balsot par rezolūciju mums nav iespējams.”
“Skaidrs, ka tas nav likums. Tā ir tikai vīzija un virzība, kurā mēs gribētu iet uz priekšu – par valodu, kultūrvidi, kultūru, arī par reģiona attīstību un karogu. Jaunievedums ir rezolūcijas izpildes komiteja, kas nodarbosies ar jautājumiem, lai regulārāk sekotu tam, kas notiek. Jā, ir arī pozitīvas lietas notikušas saistībā par latgali un latgaliešu valodu, bet gribētos to attīstīt. Un, lai būtu sekmīga ideju virzīšana, ir izveidots tāds veidojums, kas sekos, piedāvās, virzīs, sadarbosies ar valsti un pašvaldībām, lai tās labās lietas varētu virzīt uz priekšu,” skaidro zvērināts advokāts, viens no konferences organizatoriem Agris Bitāns.
Ministru prezidents Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) atzina, ka bažas par latgaliešu valodas izzušanu ir vērā ņemamas, un pauda gatavību meklēt risinājumus.
