Krustpunktā

Egils Levits: Man ir svarīgi domāt par valsti tālākā perspektīvā

Krustpunktā

Neatkarīgās izglītības biedrības vadītāja Zane Ozola: Skolu tīkla kārtošana ir degpunktā

Akcija "Dod pieci!" noslēgusies: Kas darāms valsts līmenī, lai situāciju turpinātu uzlabot

Lai bērni ar invaliditāti iekļūst skolā un nedzirdīgie saprot premjera uzrunu – «Dod pieci!» prasības valstij

Lai bērni ar kustību traucējumiem varētu iekļūt skolā, nedzirdīgie spētu saprastu premjera uzrunas – lai cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem varētu dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Ar šādiem piemēriem Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" labdarības maratona "Dod pieci!" dalībnieki raksturoja problēmas, kas jārisina.

Akcijā "Dod pieci!" šogad tika izcelta vides pieejamība cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, aicinot sabiedrību ieraudzīt to cilvēku ikdienu, kas saskārušies ar redzes, dzirdes vai kustību traucējumiem. Invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" vadītājs Ivars Balodis, viesojoties raidījumā "Krustpunktā", uzsvēra, ka sabiedrības atbalsts akcijas laikā bijis jūtams. Ne tikai tāpēc, ka saziedota rekordliela summa, bet arī viņš lasījis apvienībai adresētas vēstules no būvniecības studentiem. Viņi norādījuši, ka paši nākotnē nekad nepieļaus ēku būvniecību, kur iekļūt nevar visi cilvēki.

Šādi aktīvi cilvēki un arī tas, ka akcija izgaismo problēmas, cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem liek sajust, ka viņi nav vieni.

Noslēdzoties "Dod pieci!" akcijai, tapusi atklāta vēstule, kurā atbildīgās amatpersonas aicina valsts līmenī pielāgot vidi cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem.

Dokumenti

Atklātā vēstule par vides pieejamības nodrošināšanu Latvijā

Lejuplādēt

52 KB

Vēstule adresēta Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājai, Ministru prezidentam, kā arī visam Ministru kabinetam un Saeimas atbildīgajām komisijām. Tāpat vēstule izsūtīta pašvaldību vadītājiem, mediju uzraugiem, Darba devēju konfederācijai, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai un Latvijas Izglītības vadītāju asociācijai.

Vēstulē vairāk nekā 20 punktos tiek pieprasīts, piemēram, līdz 2025. gadam nodrošināt visu valsts un pašvaldību ēku un pakalpojumu pieejamību cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem un uzraudzīt prasību izpildi arī turpmāk. Balodis "Krustpunktā" norādīja, ka iepriekš vides pieejamību uzraudzīja būvvaldes, bet, mainoties noteikumiem, lielāka atbildība ir arhitektiem. Tādējādi, ja "Apeirons" vēlas vērst uzmanību uz nepieciešamām izmaiņām, tagad "rokā jāķer" arhitekts, kas dažādu iemeslu dēļ situāciju padara sarežģītu.

Diskusijā tika uzsvērts, ka nevajadzētu būt situācijai, kurā bērns ar kustību traucējumiem nevar iet skolā, jo tajā gluži vienkārši nevar iekļūt. Vai arī bērns nevar mācīties skolā, jo redzes problēmu dēļ nevar salasīt materiālu, skolotāji neprot ar bērnu strādāt.

Tiek prasīts arī palielināt asistentu atalgojumu un pieejamību.

Latvijas Radio žurnāliste, "Dod pieci!" vēstnese Justīne Savitska stāstīja, ka viens no punktiem bija iekļauts jau pagājušā gada akcijas cīņai ar vardarbību noslēguma vēstulē amatpersonām. Proti, amatpersonas tiek aicinātas līdz nākamā gada rudenim noteikt obligāto minimumu, kas jānodrošina valstij un pašvaldībām, izveidojot vienotu pakalpojumu grozu. Ar to Savitska grib parādīt, ka sabiedrisko mediju pārstāvji neliksies mierā, prasot atskaitīties amatpersonas par paveikto.

Vēstulē prasīts arī nodrošināt iespēju mācīties zīmju valodu bez maksas ikvienam un vēl daudzas citas prasības.

Raidījumā "Krustpunktā" izvērsās plaša diskusija par to, cik sarežģīti būtu nodrošināt, ka nozīmīgu paziņojumu gadījumos līdzās premjeram vai prezidentam stāv arī surdotulks.

Latvijas Nedzirdīgo savienības valdes priekšsēdētāja vietniece-viceprezidente Brigita Lazda norādīja, ka, piemēram, Lietuvā nozīmīgos paziņojumos tiek pieaicināts arī surdotulks. "Nezinu, vai mums Latvijā tā ir utopija," sacīja Lazda.

KONTEKSTS:

Labklājības ministrijas publicētie dati liecina, ka Latvijā ar invaliditāti sadzīvo katrs desmitais jeb vairāk nekā 203 tūkstoši cilvēku, tostarp vismaz 36 tūkstošiem ir ierobežotas pārvietošanās spējas, gandrīz trīs tūkstošiem ir dzirdes traucējumi un vairāk nekā 10 tūkstošiem – redzes traucējumi. Speciālisti norāda – patiesais skaits ir vēl lielāks. Piemēram, Latvijas vājdzirdīgo atbalsta asociācija "Sadzirdi.lv" uzsver, ka dzirdes traucējumi ir vismaz desmit reizes vairāk cilvēkiem. Ar funkcionāliem traucējumiem var saskarties ikviens, to skaitā arī seniori. "Dod pieci!" mērķim joprojām var "Ziedot.lv" mājaslapā. Tas būs iespējams līdz pat 6. janvārim.

Ik gadu labdarības maratons "Dod pieci!" aktualizē kādu sabiedrībā nozīmīgu tēmu un atbalsta tās sabiedrības grupas, kurām tas ir patiesi nepieciešams. Šogad ziedojumi tiks novirzīti, lai veidotu pilnvērtīgāku vidi cilvēkiem, kas saskārušies ar redzes, dzirdes vai kustību traucējumiem. Iepriekšējos gados ziedots senioriem, speciālo asistentu nodrošināšanai bērniem ar īpašām vajadzībām, atbalstam ar vēzi slimajiem pacientiem, bērniem, kas palikuši bez vecākiem, jaunajiem vecākiem un neārstējami slimiem cilvēkiem.

Labdarības maratonu "Dod pieci!" jau astoto gadu rīko Latvijas Radio sadarbībā ar Latvijas Televīziju, sabiedrisko mediju portālu LSM.lv un labdarības organizāciju "Ziedot.lv".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt