Nedzirdīgajiem

Atslēgas: «Trimdas latvieši - ar ko viņi sāka?»

Nedzirdīgajiem

Dienas ziņas

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: «Kriptovalūtas drudzis»

Kriptovalūtas «zinātāji» sola brangāku peļņu nekā «Bankā Baltija»

Ar kriptovalūtu jeb virtuālo naudu nopelnīt grib daudzi, un nereti par palīgiem šajā nodarbē piesakās starpnieki, kas sola, ka, sadarbojoties ar viņiem, peļņa ir droša. Tiesa, arī viņu piedāvājumos ir vājās vietas, un valsts institūciju amatpersonas neslēpj noraidošo attieksmi pret bitkoiniem un cita veida virtuālo valūtu.

Ar kriptovalūtu jeb virtuālo naudu nopelnīt grib daudzi, un nereti par palīgiem šajā nodarbē piesakās starpnieki, kas sola, ka, sadarbojoties ar viņiem, peļņa ir droša. Tiesa, arī viņu piedāvājumos ir vājās vietas, un valsts institūciju amatpersonas neslēpj noraidošo attieksmi pret bitkoiniem un cita veida virtuālo valūtu.

Gada peļņa virs 300%?

Par starpniekiem liecina arī sludinājumi portālā “ss.lv”. Piemēram, kāds piedāvājas palīdzēt bitkoinus pirkt, pārdot un konsultēt darījumos ar tiem. “Aizliegtais paņēmiens” sastapa kādu vīru vārdā Andris, kurš ir no Jelgavas. Skatītāji raidījumam norādīja, ka viņš sola cilvēkiem zelta kalnus no kriptovalūtas.

 Andri “Aizliegtais paņēmiens” satika lielveikalā “Riga Plaza”.

Viņš nekavējas stāstīt savas zināšanas par virtuālo naudu. Proti, kā tiek nopirkta monēta “BitConnectCoin”. “Viņi [finanšu speciālisti] ar to monētu strādā biržā [..] Tur ir automātiskā programma, robots, kas biržā pelna. Attiecīgi, cik viņš šodien nopelna, tik daudz mēs rīt saņemsim. Procenti svārstās katru dienu. Vidēji tie ir 0,9% [dienā],” klāsta Andris.

Tas nozīmē, ja iegulda, piemēram, 1000 eiro, tad katru dienu procentos var saņemt 10 eiro.

Mēneša ieguvums ir ap 300 eiro, kas nozīmē, ka gadā peļņa pārsniedz 300%. Tik lielu peļņu savulaik nesolīja pat “Banka Baltija”.

Andris apgalvo, ka viņam ir daudz klientu – vairāk nekā 100. Pie tam ne tikai no Latvijas, bet arī Izraēlas, Ukrainas, Krievijas un Vācijas.

Andris norāda, ka ieguldītā summa tiek iesaldēta uz 10 mēnešiem. Šajā laikā var saņemt procentus. Līguma nav.

Viņš mudina, lai tik iedod tam naudu, un tālāk Andris pats izveidos digitālo maku un tirgosies. Solītos procentus viņš sola pārskaitīt uz reālu konta numuru.

Tomēr viņa piedāvājumā ir vājā vieta. Pagājušā gada jūnijā “BitConnectCoin” maksāja 100 ASV dolāru par vienību. Decembrī tā vērtība sasniedza pat 440 dolārus. Taču tad kriptovalūtas vērtība sāka krist. 17. janvārī viena vienība maksāja vien sešus dolārus. Kritums ir vairāk nekā 90%, kas nozīmē, ka ieguldītā nauda ir “nodegusi”. Līdz ar to nav skaidrs, kā Andris varētu maksāt 20%-30% peļņu saviem ieguldītājiem.

Amerikāņu kalniņu cienīgas svārstības

Tieši vērtības svārstības ir galvenais iemesls, kādēļ daudzi tomēr neuzticas kriptovalūtai.

Arī viens bitkoins 18. decembrī maksāja 16 200, toties janvārī – tikai 8800 eiro.

Pašreiz nav skaidras atbildes, kāpēc kriptovalūta piedzīvo šādas svārstības. Žurnāls “The Economist” izteica versiju, ka to vērtība sākumā auga tik strauji tāpēc, ka cilvēki baidījās palaist garām iespēju nopelnīt. Tāpēc tad visi pirka, cerot nopelnīt. Bet tagad, iespējams, visi steidz pārdot, kamēr nav zaudējuši pārāk daudz.

Tāpat arvien biežāk parādās šaubas, vai kriptovalūtu uzaudzētās vērtības nav tikai drudža burbulis, kas tagad pamazām sprāgst.

Tiesa, dažus kriptovalūtas atbalstītājus šādas aizdomas nebiedē.

Piemēram, trīs latvieši ir apvienojušies uzņēmumā “FortySeven” un sola izveidot kriptovalūtu banku.

Šobrīd mēs piesaistām finanses projektam, un plānojam to darīt līdz marta beigām. Tad sāksim programmatūras izstrādi, tāpat arī sāksim pieteikšanos licencei Lielbritānijā un tā tālāk. Bet šobrīd mēs piesaistām finansējumu,” saka projekta “FortySeven” līdzdibinātājs Mihails Skoblovs.

Viņš pauž, ka kriptovalūtu vērtību svārstības nebūs liels risks. “Banka, kas strādā ar lielu kapitālu, ir spējīga šos riskus diversificēt un samazināt, izmantojot finanšu atvasinājumus,” viņš norāda.

Kriptovalūta - plaši izmantota nelegālos darījumos

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas Juridiskā un licencēšanas departamenta licencēšanas daļas vecākā juriskonsulte Guna Janelsiņa gan uzsver, ka svārstības aizvien paliek liels risks ieguldītājiem.

“Viņi var zaudēt. Viņi var zaudēt visu, ko viņi iegulda. Tas ir tāpat kā nopirkt loterijas biļeti un visdrīzāk nevinnēt,”

salīdzina Janelsiņa. “Nekādas aizsardzības nav. Turklāt, iegādājoties bitkoinu vai citu kriptovalūtu, vienīgais pierādījums, ka naudiņa ir cilvēka īpašumā, ir skaitļu un burtu virknējums. Ja viņš ir pazaudējis šo atslēgu jeb paroli, tad viņš ir zaudējis savu naudiņu,” skaidro Janelsiņa.

Līdzīgu viedokli izsaka Finanšu ministrijas Finanšu tirgus politikas departamenta direktore Aija Zitcere. “Virtuālie maciņi nav regulēti. Attiecīgi nav drošības par to, vai šis sadarbības partneris pastāvēs ilgtermiņā un vai vienkārši nepastāv kāda krāpniecības shēma,” skaidro Zitcere.

Visbeidzot, arī Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins ir kritisks.

“Ļoti izplatītas ir prettiesiskas darbības tā saucamajā “Darknetā”, interneta tumšajā daļā, kur pieejama gan bērnu pornogrāfija, gan attālināti var iegādāties narkotiskās vielas,”

saka Grišins. “Ieroči, ieroču būtiskās sastāvdaļas, viltotā nauda - internetā ir iespējams iegādāties fizisko personu datus, kas tiek nolaupīti cilvēkiem vai nu datoros, vai banku kontu dati, kredītkaršu dati, un tas tiek piedāvāts; (..) bieži vien mēs saskaramies ar to, ka viens no maksāšanas vai maiņas līdzekļiem ir kriptovalūta, kura tiek pēc tam “atprečota” citā pasaules galā pret kaut kādām citām materiālām vērtībām,” klāsta Grišins.

Turklāt kriptovalūtu var izmantot arī amatpersonu kukuļošanā.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti