Nav taustāma un bez smaržas, taču mašīnu var nopirkt
Ik dienu Latvijas un pasaules ziņu portālus un sociālos tīklus pārpludina vēstis par kriptovalūtu – “Bitcoin”, “Etherium” vai “Litecoin”. Tomēr zināšanas par to nereti ir ierobežotas. Šajā valūtā nav taustāmu banknošu vai monētu. Vispopulārākā kriptovalūta ir “Bitcoin”, tomēr kopumā ir vairāk nekā 1000 šīs valūtas veidu.
Digitālās vides atbalstītāji tajā jau saredz jaunu revolūciju, kas klasiskajām bankām vairs neļaus pelnīt miljonus uz komisijas maksām. Savukārt pasaules finanšu institūcijas uz to visu raugās ar lielu skepsi. Tās pauž, ka šādas naudas aprite dod iespēju tirgoties “pa melno”, finansēt terorismu, maksāt kukuļus amatpersonām, kā arī, piemēram, darbiniekiem izmaksāt algas aploksnēs.
Kriptovalūtas radītājs var būt jebkurš cilvēks. Tā ir digitāla un nav taustāma.
Kriptovalūtas radītāji ir paredzējuši veidu, kā šādas monētas var iegūt bez naudas un kā tās var saņemt, iegūstot valūtu. Angliski šādus cilvēkus sauc par “maineriem”, kas latviski būtu – “racēji”. Savukārt cilvēki, kas nav “racēji”, monētas var nopirkt par reālu naudu, piemēram, par eiro vai dolāriem. Taču monētu kurss nav fiksēts. Tas mainās atkarībā no tā, kāds ir pieprasījums. Proti, jo vairāk kāds grib attiecīgās monētas, jo dārgāk tās maksā. Piemēram, viena bitkoina vērtība šobrīd ir 9000 eiro.
Ar iegūtajām monētām “racēji” un “neracēji” savā starpā var mainīties, tirgoties un var pirkt arī preces un pakalpojumus. Norēķini notiek interneta vidē.
Par bitkoiniem var nopirkt arī mašīnu vai dzīvokli.
“Racēju” galvenais uzdevums ir reģistrēt un kodēt visus savstarpējos darījumus ar kriptovalūtu. No visiem notikušajiem darījumiem tiek veidotas blokķēdes, kurās ir darījumi, kas notikuši pēdējās 10 minūtēs. “Racēju” uzdevums ir pateikt, vai visi darījumi ir notikuši godīgi. Tobrīd “racējam” pašam tiek daļa no attiecīgās kriptovalūtas. Pēc tam iegūtā valūta tiek tirgota kriptovalūtas biržās.
Elektrojauda līdz maksimumam un ik mēnesi ap 2000 eiro kabatā
Ar kriptovalūtas “rakšanu” aizrāvušies cilvēki visā pasaulē. Piemēram, Krievijā, ASV, Ķīnā ir pat īpašas datoru fermas, kas apstrādā informāciju par visiem darījumiem ar kriptovalūtām. Šo fermu saimnieki par to gūst peļņu.
Par kriptovalūtas “racēju” var kļūt ikviens, un arvien vairāk datorspeciālistu ar to aizraujas arī Latvijā, jo iegūto kriptovalūtu var pārvērst reālā naudā.
“Aizliegtais paņēmiens” satika arī kādu puisi, kurš kādā Rīgas mikrorajonā, piecstāvu “hruščovkas” ēkas divistabu dzīvoklī ierīkojis savu kriptovalūtas rakšanas vietu.
Par sevi vārdos viņš ir skops, taču tik daudz viņš atklāj, ka viņam ir trīs īpaši datori, par kuriem puisis samaksājis apmēram 10 000 eiro.
Tie strādā cauru diennakti, un viņš rok nevis bitkoinus, bet citu kriptovalūtu – “Zcash”. Pēc tam, kad tā ir iegūta, notiek maiņa uz bitkoinu. Puisis atzīst, ka būtu ierīkojis vēl kādu datoru, taču to neļauj elektroinstalācijas jauda. Turklāt rēķins par elektrību mēnesī ir apmēram 300 eiro.
“Vidēji mēnesī man atnāk atpakaļ kaut kādi 2000 [eiro],” klāsta puisis. Viņa ienākumi ir atkarīgi no kriptovalūtu vērtības biržā.
Kriptovalūtas darījumiem pielāgotos datorus oficiāli pērk un pārdod arī Latvijā. AS “Capital” tirdzniecības direktors Aigars Bērziņš neslēpj, ka interese par šāda veida datoriem ir liela. “Tā gan ir arī mainīga atkarībā no tā, kā notiek cenu izmaiņas kriptovalūtu tirgū. Bet principā interese ir pastāvīga. Mums visu laiku ir pasūtījumi,” saka Bērziņš.
Speciāli kriptovalūtām ražotie datori maksā vismaz 1700 eiro.
«Amazon.com» un «ebay.com» kriptovalūtai atsaka, «Microsoft» priecājas
Kriptovalūtu aizstāvji norāda, ka galvenais ieguvums ir maksājumu garantija un drošība.
Proti, dati par notikušiem darījumiem jeb reģistrācijas grāmata atrodas pie visiem “racējiem” uzreiz. Tas nozīmē, ka hakeriem nav jēgas uzbrukt kādam un bojāt datus, jo atšķirībā, piemēram, no banku sistēmām, tie ir decentralizēti.
Savukārt izmantojot blokķēdes, kurās tiek veikti darījuma pieraksti, kas ir kodēti un vairākkārt pārbaudīti, var tirgoties. Kriptovalūta šajās reizēs kalpo tikai kā darījuma apstiprinājums, un blokķēdes šobrīd jau izmanto arī klasiskās bankas.
Kompāniju attieksme pret kriptovalūtu ir ļoti atšķirīga. Vieni to pieņem, citi noraida.
Piemēram, pasaules interneta tirdzniecības lielveikals “ebay.com” nekādas kriptovalūtas nepieņem, arī “amazon.com” – nē. Savukārt ''Teslas'' elektroautomašīnas, kā arī “Microsoft” produkciju ar bitkoiniem var iegādāties. Tāpat spēļu bibliotēkā “Steam” var iegādāties datospēles.
Aviobiļetes un nekustamie īpašumi par bitkoiniem arī Latvijā
Arī Latvijas nacionālā aviokompānija “airBaltic” lepojas, ka kļuvusi par pirmo aviokompāniju pasaulē, kas piedāvāja šādu iespēju.
“Tā ir viena no inovācijām, ko mēs redzam mūsu uzņēmumā,” norāda “airBaltic” vecākais viceprezidents e-komercijas, pārdošanas un mārketinga jautājumos Juhani Oksanens. “Tāpēc ka mums ir radīta tāda vide, kur iespējams piedāvāt jaunas idejas. Ja tu nāc klajā ar jaunu ideju, kas sniedz rezultātu, tu turpini strādāt pie tās. Ja tā ir slikta - nogalini to! Šī ideja dzima 2014.gadā un nāca no finanšu departamenta. Kāpēc mums nepaskatīties no šīs puses? Tad mēs sākām skatīties uz savu e-komercijas platformu, kā to izdarīt un kā to realizēt dzīvē,” stāsta Oksanens.
Pircēju ar bitkoiniem nav daudz. Tomēr tendence ir augoša, un kompānija šo iespēju saglabās. Tiesa, “airBaltic” pats neuzņemas risku. Ir starpnieks, kas biļešu pirkuma brīdī bitkoinus konvertē uz eiro pēc tā brīža kursa. Uzņēmuma kasē tajā brīdī ieplūst eiro.
Portālā “ss.lv” var atrast, ka par bitkoiniem Latvijā pārdod automašīnas, bet “city.lv” par bitkoiniem var iegādāties īpašumu.
To apstiprina “Baltic Sotheby’’s International Realty” īpašnieks Vestards Rozenbergs. “Mums bija klients, nekustamā īpašuma īpašnieks, kurš vēlējās pārdot savu īpašumu. Viņa vēlme bija [pārdot] izteikti kriptovalūtā. Mēs, nekustamo īpašumu darījumu formā, šo produktu arī virzījām tirgū. Interese bija no vairākiem potenciālajiem klientiem, bet darījums nav noticis,” saka Rozenbergs.
Par bitkoinu pieņemšanu paziņojusi arī Latvijas būvkompānija “Rīgas fasādes”, taču pats saimnieks atzīst, ka tas vairāk ir reklāmas gājiens.
“Mēs pagaidām nekādus darījumus neveicam, publiskojām vienkārši reklāmas rakstu kā reklāmu. Bet, ja viņi būtu iespējami, tad ir ārzemju uzņēmumi, kuri piedāvā tāda veida pakalpojumu. Mēs paši nesaņemam nekādu kriptovalūtu… Viņu pārskaita jau ārzemju uzņēmums, kurš to pārkonvertē uz eiro atbilstoši tirgus cenām,” stāsta SIA “Rīgas fasādes” īpašnieks Ivars Sveile.
Savukārt Šveices pilsēta Cūga sevi jau nodēvējusi par Kripto ieleju. Tur ir uzstādīti kriptovalūtas maiņas aparāti un bitkoinos var norēķināties arī par pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem. Cūgas mērs Dolfi Millers norāda, ka tas ir ļoti ērti. “Tas ir bezmaksas darījums. Manuprāt, tas ir nākotnes modelis jums un man. Kāpēc lai es maksātu bankām lielas komisijas maksas, ja tā vietā varu izmantot tik inteliģentu sistēmu?” retoriski jautā Millers.
«Uz kakla» gan Valsts ieņēmumu dienests, gan «bandīti»
Latvijā publiski līdz šim neviens nav lielījies, ka ir iedzīvojies uz bitkoinu rēķina. LTV raidījumam “Aizliegtais paņēmiens” tāds cilvēks gan ir zināms, taču viņš intervijai nepiekrīt. Atteikumu viņš pamato “Facebook” sarakstē.
“Sveiki, jā, es domāju, ka biju pirmais, kas tirgoja bitkoinus starp Baltijas valstīm, bet šobrīd ir vairāk problēmu nekā prieka.
Ar VID [Valsts ieņēmumu dienestu] nevar neko nokārtot jau divus gadus, jo katrs darbinieks saka savu. Nodokļos jau esmu samaksājis ap 25 000 EUR, bet reāli, par ko un cik viņi vēl grib, nevar zināt,”
viņš raksta. “Viņi saprata, ka man ir, un tad nu mēģina visādos veidos piedzīt vēl, nevis palikt pie tiem nodokļiem, ko esmu jau samaksājis. Algoju dārgus juristus un kārtoju to.
Es bērnībā augu tādā kā “bandītu” sabiedrībā, un tie arī zina, ka nodarbojos ar to, un principā grib mani atrast un “parunāties”.
“Parunāties”" nozīmē izspiest bitkoinus. (..) “Bitcoin” izmainīja visu manu dzīvi, bet nu ar naudu nāk klāt visas negācijas, protams, un it īpaši pie mums. Dzīvoju no “Bitcoin” jau četrus gadus, un skaidru naudu nemaz īsti nevajag. (..) Tā kā no intervijas es atteikšos,” stāsta cilvēks, kurš sev naudu pelna kriptovalūtā.
Pasaulē un citur Eiropā gan ir personas, kas iedzīvošanos uz bitkoiniem neslēpj. Viens no viņiem ir dāņu uzņēmējs Niklass Nikolasjens, kurš kļuvis par miljardieri, kriptovalūtu gan pērkot un pārdodot pats, gan būdams starpnieks citiem. Šobrīd viņš kļuvis par dāņu hokeja kluba “Rungsted Seier Capital” īpašnieku, komandas mājas ledus arēnu nosaucis par “Bitcoin Arena”” un solījis, ka prēmijas kluba spēlētājiem maksās bitkoinos.
