"Cilvēks varbūt pats tik ļoti nejūt. Viņš redz, ka mainās krāsa, ūdens kļūst duļķaināks. Sevišķi vietās, kur nenotiek ūdens apmaiņa," paskaidroja Fibiga.
Viņa norādīja, ka peldvietā tās apmeklētājiem jāskatās, vai ūdens ir stipri atšķirīgāks nekā iepriekš, un pašiem diezgan daudz jāvērtē, vai tur var iet peldēt.
No otras puses, mazos mikroorganismus mēs ar aci nevaram redzēt. Varbūt varam sajust nepatīkamu piesārņojuma aromātu, tad noteikti nevajadzētu iet ūdeni, bet citādi ar aci bez analīzēm piesārņojumu nenoteikt, skaidroja Fibiga.
Veselības inspekcijā Latvijas Radio informēja, ka, analizējot neoficiālo peldvietu rezultātus, upēs peldvietas ir vairāk pakļautas fekālā piesārņojuma riskam.
Veselības inspekcija veic ūdens kvalitātes pārbaudes oficiālajās peldvietās pēc iepriekš saskaņota plāna – reizi mēnesī. Šogad trīs mēnešu laikā oficiālajās peldvietās kopumā piecas reizes bija konstatētas neatbilstības ūdens kvalitātes prasībām.
Salīdzinājumam: 2020. gada peldsezonā epizodiski peldēšanās ierobežojumi bija noteikti desmit reizes, un visbiežāk piesārņojums tiek konstatēts upju peldvietās. Atsevišķos gadījumos piesārņojumu var radīt atpūtnieku, peldētāju nehigiēniska uzvedība vai ūdensputnu savairošanās peldvietā.
Kā pārbauda peldvietas?
Latvijas Radio Veselības inspekcijā noskaidroja, ka klimatiskie apstākļi un karstums tiešā veidā neietekmē fekālā piesārņojuma pieaugumu, jo, piemēram, kuņģa-zarnu trakta infekciju izraisošās baktērijas dabiski nedzīvo un nevairojas dabas ūdeņos.
Baktērijām ar notekūdeņiem vai slima peldvietas apmeklētāja fekālijām nokļūstot peldvietas ūdenī, tās kādu laiku tur uzturas, bet ar laiku atmirst.
Kopumā katrā peldvietā tiek paņemti vidēji pieci paraugi peldsezonā. Ja, veicot monitoringu, peldvietas ūdenī konstatēts piesārņojums, kas rada potenciālus draudus peldētāju veselībai, inspekcijas speciālisti ņem atkārtotus ūdens paraugus, lai novērtētu ūdens piesārņojuma raksturu.
Līdz šim papildu paraugu ņemšanas biežums nav pieaudzis, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Jūnijā atkārtots paraugs tika paņemts Abragciema peldvietā, kur tika konstatēts augsts mikrobioloģiskais piesārņojums, un jūlijā atkārtoti tika paņemts paraugs Limbažu Lielezera peldvietā. Ja peldvietā ir tikai nedaudz paaugstināts piesārņojuma līmenis, atkārtotus paraugus neņem.
Inspekcija organizē ūdens izmeklējumus arī neoficiālajās peldvietās.
Ja skatās kopumā, ņemot vērā arī neoficiālo peldvietu rezultātus, upju peldvietas ir vairāk pakļautas fekālā piesārņojuma riskam. Biežākie fekālā ūdens piesārņojuma iemesli ir notekūdeņu ieplūdes, proti:
- neattīrītu notekūdeņu avārijas ieplūdes;
- mājsaimniecību notekūdeņu radītais piesārņojums no teritorijām, kuras nav pieslēgtas centrālai kanalizācijas sistēmai, nepietiekami attīrītu notekūdeņu noplūdes virs peldvietas (upju peldvietās);
- piesārņojuma nokļūšana ūdenstilpē lietusgāžu laikā, kad pārplūst kanalizācijas sistēmas vai sauszemē esošais piesārņojums tiek ieskalots ūdenstilpē.
Savukārt stāvošās ūdenstilpēs – ezeros, dīķos, kur nenotiek aktīva ūdens apmaiņa, biežāk tiek novērota zilaļģu savairošanās.
