Līdzšinējās premjeres Laimdotas Straujumas (“Vienotība”) demisija bija process, kas sācies jau vairākus mēnešus, pirms viņa atkāpās, jo valdībai nebija atbalsta no “Vienotības” vadības.
“Es nezinu nevienu citu politisko partiju, kas tā izturas pret savu premjeru,” sacīja Kalniete.
Viņa skaidroja, ka Straujuma pieņēma nepopulārus lēmumus, bet partijas vadība “nestrādāja ar šiem lēmumiem”, un “tad, protams, premjerei nolaižas rokas”.
Kalniete pieļāva, ka šis atbalsts vai tā trūkums atkarīgs arī no partijas līderes Solvitas Āboltiņas, taču uzsvēra, ka pašlaik debates novirzās no galvenajiem jautājumiem un pievēršas vienam cilvēkam, “bet, veidojot valdību, situācija ir daudzslāņaināka”.
Kalniete sacīja, ka tagad divas koalīcijas partijas – Nacionālā apvienība un Zaļo un Zemnieku savienība – ir gatavas strādāt “Vienotības” veidotajā vadībā, bet vēlētos tādu premjera amata kandidātu, kura reputācija ir neapšaubāma, turklāt, ja koalīcijas partneri nevēlas strādāt konkrēta cilvēka vadībā, tas ir nopietns signāls “Vienotībai”.
Kalniete sacīja, ka izveidot stabilu valdību bez Nacionālās apvienības nav iespējams, jo Saeimā pārstāvētajām mazajām partijām – Latvijas Reģionu apvienībai un “No sirds Latvijai” – trūkst parlamentārā darba pieredzes un pavisam nav valdības darba pieredzes. Un, ja pašreizējie partneri nevēlās strādāt Āboltiņas vadībā, tad ir nopietns jautājums “Vienotībai” – kas varētu būt pretendents, kuru partneri varētu pieņemt, jo “Vienotībai” ir pietiekami svarīgi saglabāt premjera portfeli un turpināt Straujumas valdības iesāktos darbus, pauda Kalniete.
Tāpēc tagad viss ir “Vienotības” valdes un Āboltiņas rokās – ja pietiks drosmes un pragmatisma izvirzīt tādu premjera amata kandidātu, ar ko partneri gatavi strādāt, “Vienotība” varēs turpināt vadīt valdību, pretējā gadījumā valdības veidošana jāuzņemas ZZS, sacīja Kalniete.
Viņa arī noliedza, ka “Vienotībai” ir “īss rezervistu soliņš” un nebūtu kandidātu premjera amatam. Kalniete pauda, ka var apspriest arī bijušā eirokomisāra Andra Piebalga, iekšlietu ministra Riharda Kozlovska, finanšu ministra Jāņa Reira, ārlietu ministra Edgara Rinkēviča un citas kandidatūras.
Jau ziņots, ka Straujuma no amata atkāpās pirmdienas, 7.decembra, rītā. Valsts prezidents par jaunas valdības izveidi konsultācijas ar Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem sāka ceturtdien, 10.decembrī.
Pēc tikšanās ar prezidentu divas no koalīcijas partijām - "Vienotība" un Zaļo un Zemnieku savienība - apstiprina, ka atbalsta esošās koalīcijas saglabāšanu, tomēr partijas izvairījās nosaukt konkrētus premjera amata kandidātus. Savukārt vēlmi veidot valdību pēc jauniem principiem paudusi opozīcijas partija "Saskaņa".
