Psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs piedāvāja trīs soļus, kurus, kā viņš uzskata, varētu ieviest uzreiz.
"Mēs nevaram katrā skolā ielikt speciālistu komandu, bet mēs varam izveidot mazas komandas, kuras izbrauktu uz skolām tajā brīdī, kad tur gadās krīze.
Piemēram, uzbrukums skolotājai vai skolēnu savstarpējā vardarbība. Mēs varam labākos speciālistus tur nogādāt dažu stundu laikā," stāstīja Konstantinovs.
Piemēram, 38% skolu nav psihologa, bet sociālo pedagogu nav gandrīz pusē no visām izglītības iestādēm. Vairāk nekā pusē skolu nav pedagogu palīgu. Vēl speciālisti ierēdņus un politiķus aicina skolās ieviest pozitīvās uzvedības programmu, un, protams, īpašu atbalstu tiem bērniem, kurus nevarēs integrēt.
"Mēs esam aizvēruši Naukšēnu skolu, mums ir nepieciešams atvērt terapeitisko skolu, kurā šie bērni varēs mācīties sev piemērotā vidē. Un tur mēs varēsim sūtīt tos, kurus mēs gribējām sūtīt uz mājām. Es zinu, ka šobrīd ir izveidota jauna darba grupa, kura grib līdz 2023. gadam, šķiet, par to domāt," stāstīja Konstantinovs.
Pašlaik spēkā esošie noteikumi par drošības nodrošināšanu skolās jau zināmā mērā paredz, kā rīkoties situācijās, ja bērna uzvedība var apdraudēt apkārtējos. Tomēr skolu psihologi atzīst, ka ar šiem noteikumiem ir stipri par maz.
Sanita Paula strādā par psiholoģi divās skolās vienlaikus, un darba netrūkst. Viņa uzskata, ka bez visa iepriekš minētā vēl ir jāpiemēro atšķirīgi veidi, kā strādāt ar bērniem, kuriem ir uzvedības problēmas, un tiem, kam ir garīga rakstura saslimšanas.
"Droši vien ir jāpārdomā visi tie kritēriji. Ja tā būs īpaša skola bērniem, kuriem ir izteiktas šīs grūtības, – domāt par pozitīvo. Jo nevaram mēs tikai sodīt. Jāņem vērā iepriekš minētais par to, ja viņam ir garīgās veselības problēmas. Tad cik lielā mērā viņš spēj savu uzvedību kontrolēt?" skaidroja psiholoģe.
Uzklausot abu speciālistu priekšlikumus un kritiku, IZM atzina, ka daļa ieteikumu esot ņemti vērā, bet līdz citu ieviešanai vēl paies laiks.
"Kopš pagājušās trešdienas mums arī ir nolemts tas, ka pašvaldības drīkstēs kļūt par darba devējiem atbalsta personālam. Tas ir jauns pagrieziens. Un tas nozīmē, ka pašvaldības varēs koncentrēt šos speciālistus un sūtīt risināt to gadījumu, ko viņš [Konstantinovs] saka, jo katrai atsevišķai skolai var nepietikt speciālistu. Bet pašvaldībai kopumā būs daudz vieglāk šādu komandu dabūt," stāstīja izglītības un zinātnes ministres padomnieks Jānis Ozols (“Konservatīvie”).
Arī Naukšēnu vietā esot iecere veidot iekļaujošu mācību iestādi attiecīgā profila skolēniem, un, iespējams, pat vairākas.
KONTEKSTS:
Saeimas Izglītības komisijā iepriekš virzīja ieceri skolas direktoriem piešķirt tiesības lemt par agresīvu skolēnu izglītošanos ģimenē. Pret ieceri iebildis tiesībsargs un bērnu tiesību aizstāvji, kā arī vairāk nekā 30 nevalstiskās organizācijas. Beigās Saeimas komisija ieceri tālāk tomēr nevirzīja.
Eksperti jau iepriekš norādījuši, kā labāk izglītot agresīvus bērnus, savukārt Konstantinovs uzsvēris, ka dzīvojam lielās fantāzijās par iekļaujošo izglītību skolās.
Naukšēnu skola bija vienīgā IZM pārziņā esoša pāraudzināšanas iestāde, bērni tur tika ievietoti ar tiesas lēmumu. Pēc skandāla pērnruden, kad Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija skolā atklāja nepieļaujamu sodu sistēmu, tika atstādināta skolas vadība un notika centieni ieviest jaunu disciplinēšanas kārtību, tomēr ministrija drīz izlēma skolu likvidēt. Tomēr septiņiem bērniem skolā izciešamais termiņš vēl nav beidzies, dažiem tas iestiepjas vēl tālu nākamajā gadā.
